3. Nikkhepakaṇḍaṃ

Tikanikkhepaṃ

985. Katame dhammā kusalā? Tīṇi kusalamūlāni – alobho, adoso, amoho; taṃsampayutto vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho; taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā kusalā.

986. Katame dhammā akusalā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho, doso, moho; tadekaṭṭhā ca kilesā; taṃsampayutto vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho; taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā akusalā.

987. Katame dhammā abyākatā? Kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho; ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā abyākatā.

988. Katame dhammā sukhāya vedanāya sampayuttā? Sukhabhūmiyaṃ kāmāvacare, rūpāvacare, apariyāpanne, sukhaṃ vedanaṃ ṭhapetvā; taṃsampayutto saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime dhammā sukhāya vedanāya sampayuttā.

989. Katame dhammā dukkhāya vedanāya sampayuttā? Dukkhabhūmiyaṃ kāmāvacare, dukkhaṃ vedanaṃ ṭhapetvā; taṃsampayutto saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime dhammā dukkhāya vedanāya sampayuttā .

990. Katame dhammā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā? Adukkhamasukhabhūmiyaṃ kāmāvacare, rūpāvacare, arūpāvacare, apariyāpanne, adukkhamasukhaṃ vedanaṃ ṭhapetvā; taṃsampayutto saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime dhammā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.

991. Katame dhammā vipākā? Kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā vipākā.

992. Katame dhammā vipākadhammadhammā? Kusalākusalā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā vipākadhammadhammā.

993. Katame dhammā nevavipākanavipākadhammadhammā? Ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā nevavipākanavipākadhammadhammā.

994. Katame dhammā upādiṇṇupādāniyā? Sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; yañca rūpaṃ kammassa katattā – ime dhammā upādiṇṇupādāniyā.

995. Katame dhammā anupādiṇṇupādāniyā? Sāsavā kusalākusalā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā; yañca rūpaṃ na kammassa katattā – ime dhammā anupādiṇṇupādāniyā.

996. Katame dhammā anupādiṇṇaanupādāniyā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā anupādiṇṇaanupādāniyā.

997. Katame dhammā saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho, doso, moho; tadekaṭṭhā ca kilesā; taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā.



3. 摄集品
三法摄集
985. 什么是善法？三善根 - 无贪、无嗔、无痴；与之相应的受蕴、想蕴、行蕴、识蕴；由此产生的身业、语业、意业 - 这些是善法。
986. 什么是不善法？三不善根 - 贪、嗔、痴；与之相应的烦恼；与之相应的受蕴、想蕴、行蕴、识蕴；由此产生的身业、语业、意业 - 这些是不善法。
987. 什么是无记法？欲界、色界、无色界、出世间的善不善法的果报；受蕴、想蕴、行蕴、识蕴；既非善非不善也非业果报的唯作法；一切色法，以及无为界 - 这些是无记法。
988. 什么是与乐受相应的法？在欲界、色界、出世间的乐地，除去乐受本身；与之相应的想蕴、行蕴、识蕴 - 这些是与乐受相应的法。
989. 什么是与苦受相应的法？在欲界的苦地，除去苦受本身；与之相应的想蕴、行蕴、识蕴 - 这些是与苦受相应的法。
990. 什么是与不苦不乐受相应的法？在欲界、色界、无色界、出世间的不苦不乐地，除去不苦不乐受本身；与之相应的想蕴、行蕴、识蕴 - 这些是与不苦不乐受相应的法。
991. 什么是果报法？欲界、色界、无色界、出世间的善不善法的果报；受蕴...乃至...识蕴 - 这些是果报法。
992. 什么是能产生果报的法？欲界、色界、无色界、出世间的善不善法；受蕴...乃至...识蕴 - 这些是能产生果报的法。
993. 什么是非果报非能产生果报的法？既非善非不善也非业果报的唯作法，一切色法，以及无为界 - 这些是非果报非能产生果报的法。
994. 什么是有执取有染的法？欲界、色界、无色界的有漏善不善法的果报；受蕴...乃至...识蕴；以及由业所造的色法 - 这些是有执取有染的法。
995. 什么是无执取有染的法？欲界、色界、无色界的有漏善不善法；受蕴...乃至...识蕴；既非善非不善也非业果报的唯作法；以及非由业所造的色法 - 这些是无执取有染的法。
996. 什么是无执取无染的法？出世间的道、道果，以及无为界 - 这些是无执取无染的法。
997. 什么是杂染且能杂染的法？三不善根 - 贪、嗔、痴；与之相应的烦恼；与之相应的受蕴...乃至...识蕴；由此产生的身业、语业、意业 - 这些是杂染且能杂染的法。

998. Katame dhammā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā? Sāsavā kusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho, vedanākkhandho , saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime dhammā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā.

999. Katame dhammā asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā.

1000. Katame dhammā savitakkasavicārā? Savitakkasavicārabhūmiyaṃ kāmāvacare, rūpāvacare, apariyāpanne , vitakkavicāre ṭhapetvā; taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā savitakkasavicārā.

1001. Katame dhammā avitakkavicāramattā? Avitakkavicāramattabhūmiyaṃ rūpāvacare, apariyāpanne, vicāraṃ ṭhapetvā; taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā avitakkavicāramattā.

1002. Katame dhammā avitakkaavicārā? Avitakkaavicārabhūmiyaṃ kāmāvacare, rūpāvacare , arūpāvacare, apariyāpanne; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā avitakkaavicārā.

1003. Katame dhammā pītisahagatā? Pītibhūmiyaṃ kāmāvacare, rūpāvacare, apariyāpanne , pītiṃ ṭhapetvā; taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā pītisahagatā.

1004. Katame dhammā sukhasahagatā? Sukhabhūmiyaṃ kāmāvacare, rūpāvacare, apariyāpanne, sukhaṃ ṭhapetvā; taṃsampayutto saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime dhammā sukhasahagatā.

1005. Katame dhammā upekkhāsahagatā? Upekkhābhūmiyaṃ kāmāvacare, rūpāvacare, arūpāvacare, apariyāpanne, upekkhaṃ ṭhapetvā; taṃsampayutto saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime dhammā upekkhāsahagatā.

1006. Katame dhammā dassanena pahātabbā? Tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso.

1007. Tattha katamā sakkāyadiṭṭhi? Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ. Saññaṃ attato samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ. Saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṃ. Viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ [diṭṭhivisūkāyitaṃ (sī.)] diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati sakkāyadiṭṭhi.



998. 什么是非杂染但能杂染的法？欲界、色界、无色界的有漏善无记法；色蕴、受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这些是非杂染但能杂染的法。
999. 什么是非杂染且不能杂染的法？出世间的道、道果，以及无为界 - 这些是非杂染且不能杂染的法。
1000. 什么是有寻有伺的法？在欲界、色界、出世间的有寻有伺地，除去寻伺本身；与之相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些是有寻有伺的法。
1001. 什么是无寻唯伺的法？在色界、出世间的无寻唯伺地，除去伺本身；与之相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些是无寻唯伺的法。
1002. 什么是无寻无伺的法？在欲界、色界、无色界、出世间的无寻无伺地；受蕴...乃至...识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些是无寻无伺的法。
1003. 什么是与喜俱行的法？在欲界、色界、出世间的喜地，除去喜本身；与之相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些是与喜俱行的法。
1004. 什么是与乐俱行的法？在欲界、色界、出世间的乐地，除去乐本身；与之相应的想蕴、行蕴、识蕴 - 这些是与乐俱行的法。
1005. 什么是与舍俱行的法？在欲界、色界、无色界、出世间的舍地，除去舍本身；与之相应的想蕴、行蕴、识蕴 - 这些是与舍俱行的法。
1006. 什么是应由见道所断的法？三结 - 身见、疑、戒禁取。
1007. 其中什么是身见？在此，未闻法的凡夫，不见圣者，不知圣法，不善巧圣法，未修习圣法，不见善士，不知善士法，不善巧善士法，未修习善士法，将色视为我，或视我有色，或视色在我中，或视我在色中。将受视为我，或视我有受，或视受在我中，或视我在受中。将想视为我，或视我有想，或视想在我中，或视我在想中。将行视为我，或视我有行，或视行在我中，或视我在行中。将识视为我，或视我有识，或视识在我中，或视我在识中。这种见解、见解所至、见解丛林、见解荒野、见解戏论、见解动摇、见解结、执着、执取、固执、偏离、邪道、邪性、外道处、颠倒执取 - 这称为身见。

1008. Tattha katamā vicikicchā? Satthari kaṅkhati vicikicchati, dhamme kaṅkhati vicikicchati, saṅghe kaṅkhati vicikicchati, sikkhāya kaṅkhati vicikicchati, pubbante kaṅkhati vicikicchati, aparante kaṅkhati vicikicchati, pubbantāparante kaṅkhati vicikicchati, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhati vicikicchati. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsaggāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho – ayaṃ vuccati vicikicchā.

1009. Tattha katamo sīlabbataparāmāso? Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ ‘sīlena suddhi, vatena suddhi, sīlabbatena suddhī’ti yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati sīlabbataparāmāso.

1010. Imāni tīṇi saṃyojanāni; tadekaṭṭhā ca kilesā; taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ – ime dhammā dassanena pahātabbā.

1011. Katame dhammā bhāvanāya pahātabbā? Avaseso lobho, doso, moho; tadekaṭṭhā ca kilesā; taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā bhāvanāya pahātabbā.

1012. Katame dhammā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā? Kusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho ; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā.

1013. Katame dhammā dassanena pahātabbahetukā? Tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso.

1014. Tattha katamā sakkāyadiṭṭhi…pe… ayaṃ vuccati sakkāyadiṭṭhi.

1015. Tattha katamā vicikicchā…pe… ayaṃ vuccati vicikicchā.

1016. Tattha katamo sīlabbataparāmāso…pe… ayaṃ vuccati sīlabbataparāmāso.

1017. Imāni tīṇi saṃyojanāni; tadekaṭṭhā ca kilesā; taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā dassanena pahātabbahetukā. Tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso – ime dhammā dassanena pahātabbā. Tadekaṭṭho lobho, doso, moho – ime dhammā dassanena pahātabbahetū. Tadekaṭṭhā ca kilesā; taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā dassanena pahātabbahetukā.

1018. Katame dhammā bhāvanāya pahātabbahetukā? Avaseso lobho, doso, moho – ime dhammā bhāvanāya pahātabbahetū. Tadekaṭṭhā ca kilesā; taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā bhāvanāya pahātabbahetukā.



1008. 其中什么是疑？对佛陀怀疑犹豫，对法怀疑犹豫，对僧伽怀疑犹豫，对学处怀疑犹豫，对过去怀疑犹豫，对未来怀疑犹豫，对过去未来怀疑犹豫，对缘起法怀疑犹豫。这种怀疑、怀疑性、怀疑状态、迷惑、疑惑、两难、岔路、不确定、摇摆不定、犹豫不决、不能深入、心的僵硬、心的困惑 - 这称为疑。
1009. 其中什么是戒禁取？外道沙门婆罗门认为"通过戒得清净，通过禁戒得清净，通过戒和禁戒得清净"，这种见解、见解所至、见解丛林、见解荒野、见解戏论、见解动摇、见解结、执着、执取、固执、偏离、邪道、邪性、外道处、颠倒执取 - 这称为戒禁取。
1010. 这三种结；与之相应的烦恼；与之相应的受蕴...乃至...识蕴；由此产生的身业、语业、意业 - 这些法应由见道所断。
1011. 什么是应由修道所断的法？其余的贪、嗔、痴；与之相应的烦恼；与之相应的受蕴...乃至...识蕴；由此产生的身业、语业、意业 - 这些是应由修道所断的法。
1012. 什么是既非由见道也非由修道所断的法？欲界、色界、无色界、出世间的善无记法；受蕴...乃至...识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些是既非由见道也非由修道所断的法。
1013. 什么是见道所断因的法？三结 - 身见、疑、戒禁取。
1014. 其中什么是身见...乃至...这称为身见。
1015. 其中什么是疑...乃至...这称为疑。
1016. 其中什么是戒禁取...乃至...这称为戒禁取。
1017. 这三种结；与之相应的烦恼；与之相应的受蕴...乃至...识蕴；由此产生的身业、语业、意业 - 这些是见道所断因的法。三结 - 身见、疑、戒禁取 - 这些法应由见道所断。与之相应的贪、嗔、痴 - 这些是见道所断因。与之相应的烦恼；与之相应的受蕴...乃至...识蕴；由此产生的身业、语业、意业 - 这些是见道所断因的法。
1018. 什么是修道所断因的法？其余的贪、嗔、痴 - 这些是修道所断因。与之相应的烦恼；与之相应的受蕴...乃至...识蕴；由此产生的身业、语业、意业 - 这些是修道所断因的法。

1019. Katame dhammā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā.

1020. Katame dhammā ācayagāmino? Sāsavā kusalākusalā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā ācayagāmino.

1021. Katame dhammā apacayagāmino? Cattāro maggā apariyāpannā – ime dhammā apacayagāmino.

1022. Katame dhammā neva ācayagāmi na apacayagāmino? Kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā ; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā neva ācayagāmi na apacayagāmino.

1023. Katame dhammā sekkhā? Cattāro maggā apariyāpannā, heṭṭhimāni ca tīṇi sāmaññaphalāni – ime dhammā sekkhā.

1024. Katame dhammā asekkhā? Upariṭṭhimaṃ [uparimaṃ (syā.)] arahattaphalaṃ – ime dhammā asekkhā.

1025. Katame dhammā nevasekkhanāsekkhā? Te dhamme ṭhapetvā, avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā nevasekkhanāsekkhā.

1026. Katame dhammā parittā? Sabbeva kāmāvacarā kusalākusalābyākatā dhammā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā parittā.

1027. Katame dhammā mahaggatā? Rūpāvacarā, arūpāvacarā, kusalābyākatā dhammā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā mahaggatā.

1028. Katame dhammā appamāṇā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā appamāṇā.

1029. Katame dhammā parittārammaṇā? Paritte dhamme ārabbha ye uppajjanti cittacetasikā dhammā – ime dhammā parittārammaṇā.

1030. Katame dhammā mahaggatārammaṇā? Mahaggate dhamme ārabbha ye uppajjanti cittacetasikā dhammā – ime dhammā mahaggatārammaṇā.

1031. Katame dhammā appamāṇārammaṇā? Appamāṇe dhamme ārabbha ye uppajjanti cittacetasikā dhammā – ime dhammā appamāṇārammaṇā.

1032. Katame dhammā hīnā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho, doso, moho; tadekaṭṭhā ca kilesā; taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā hīnā.

1033. Katame dhammā majjhimā? Sāsavā kusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā majjhimā.

1034. Katame dhammā paṇītā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā paṇītā.

1035. Katame dhammā micchattaniyatā? Pañca kammāni ānantarikāni, yā ca micchādiṭṭhiniyatā – ime dhammā micchattaniyatā.

1036. Katame dhammā sammattaniyatā? Cattāro maggā apariyāpannā – ime dhammā sammattaniyatā.



1019. 什么是既非由见道也非由修道所断的法？除去这些法，其余的善无记法，欲界、色界、无色界、出世间；受蕴、想蕴、行蕴、识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些法既非由见道也非由修道所断。
1020. 什么是积聚法？欲界、色界、无色界的有漏善无记法；受蕴...乃至...识蕴 - 这些是积聚法。
1021. 什么是消散法？四条道，出世间的 - 这些是消散法。
1022. 什么是既非积聚法也非消散法？善不善法的果报，欲界、色界、无色界、出世间；受蕴...乃至...识蕴；既非善法也非不善法也非业果法；一切色法，以及无为界 - 这些是既非积聚法也非消散法。
1023. 什么是修行者？四条道，出世间的，及其余的三种平等果 - 这些是修行者。
1024. 什么是非修行者？最高果位的阿罗汉果 - 这些是非修行者。
1025. 什么是既非修行者也非非修行者？除去这些法，其余的善无记法，欲界、色界、无色界；受蕴...乃至...识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些是既非修行者也非非修行者。
1026. 什么是微小的法？所有的欲界善无记法；色蕴...乃至...识蕴 - 这些是微小的法。
1027. 什么是伟大的法？色界、无色界的善无记法；受蕴...乃至...识蕴 - 这些是伟大的法。
1028. 什么是无量的法？出世间的道及道果，以及无为界 - 这些是无量的法。
1029. 什么是微小的所缘法？以微小法为缘而生起的心及心所法 - 这些是微小的所缘法。
1030. 什么是伟大的所缘法？以伟大法为缘而生起的心及心所法 - 这些是伟大的所缘法。
1031. 什么是无量的所缘法？以无量法为缘而生起的心及心所法 - 这些是无量的所缘法。
1032. 什么是低劣的法？三种不善根 - 贪、嗔、痴；与之相应的烦恼；与之相应的受蕴...乃至...识蕴；由此产生的身业、语业、意业 - 这些是低劣的法。
1033. 什么是中等的法？欲界、色界、无色界的善无记法；色蕴...乃至...识蕴 - 这些是中等的法。
1034. 什么是高尚的法？出世间的道及道果，以及无为界 - 这些是高尚的法。
1035. 什么是邪定的法？五种即刻果报，以及邪见的定 - 这些是邪定的法。
1036. 什么是正定的法？四条道，出世间的 - 这些是正定的法。

1037. Katame dhammā aniyatā? Te dhamme ṭhapetvā, avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā aniyatā.

1038. Katame dhammā maggārammaṇā? Ariyamaggaṃ ārabbha ye uppajjanti cittacetasikā dhammā – ime dhammā maggārammaṇā.

1039. Katame dhammā maggahetukā? Ariyamaggasamaṅgissa maggaṅgāni ṭhapetvā; taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā maggahetukā. Ariyamaggasamaṅgissa sammādiṭṭhi maggo ceva hetu ca, sammādiṭṭhiṃ ṭhapetvā, taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā maggahetukā. Ariyamaggasamaṅgissa alobho, adoso, amoho – ime dhammā maggahetū. Taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā maggahetukā.

1040. Katame dhammā maggādhipatino? Ariyamaggaṃ adhipatiṃ karitvā ye uppajjanti cittacetasikā dhammā – ime dhammā maggādhipatino. Ariyamaggasamaṅgissa vīmaṃsādhipateyyaṃ maggaṃ bhāvayantassa vīmaṃsaṃ ṭhapetvā; taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā maggādhipatino.

1041. Katame dhammā uppannā? Ye dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā uppannā uppannaṃsena saṅgahitā, rūpaṃ [rūpā (bahūsu)], vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ime dhammā uppannā.

1042. Katame dhammā anuppannā? Ye dhammā ajātā abhūtā asañjātā anibbattā anabhinibbattā apātubhūtā anuppannā asamuppannā anuṭṭhitā asamuṭṭhitā anuppannā anuppannaṃsena saṅgahitā, rūpaṃ, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ime dhammā anuppannā.

1043. Katame dhammā uppādino? Kusalākusalānaṃ dhammānaṃ avipakkavipākānaṃ vipākā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; yañca rūpaṃ kammassa katattā uppajjissati – ime dhammā uppādino.

1044. Katame dhammā atītā? Ye dhammā atītā niruddhā vigatā vipariṇatā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā uppajjitvā vigatā atītā atītaṃsena saṅgahitā, rūpaṃ, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ime dhammā atītā.

1045. Katame dhammā anāgatā? Ye dhammā ajātā abhūtā asañjātā anibbattā anabhinibbattā apātubhūtā anuppannā asamuppannā anuṭṭhitā asamuṭṭhitā anāgatā anāgataṃsena saṅgahitā, rūpaṃ, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ime dhammā anāgatā.

1046. Katame dhammā paccuppannā? Ye dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā paccuppannā paccuppannaṃsena saṅgahitā, rūpaṃ, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ime dhammā paccuppannā.

1047. Katame dhammā atītārammaṇā? Atīte dhamme ārabbha ye uppajjanti cittacetasikā dhammā – ime dhammā atītārammaṇā.

1048. Katame dhammā anāgatārammaṇā? Anāgate dhamme ārabbha ye uppajjanti cittacetasikā dhammā – ime dhammā anāgatārammaṇā.

1049. Katame dhammā paccuppannārammaṇā? Paccuppanne dhamme ārabbha ye uppajjanti cittacetasikā dhammā – ime dhammā paccuppannārammaṇā.



1037. 什么是无定法？除去这些法，其余的善无记法，欲界、色界、无色界、出世间；受蕴...乃至...识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些法是无定法。
1038. 什么是道所缘法？以圣道为缘而生起的心及心所法 - 这些是道所缘法。
1039. 什么是道因法？以圣道的组成部分为基础；与之相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些是道因法。以圣道的组成部分，正见为道及因，除去正见本身；与之相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些是道因法。以圣道的组成部分，非贪、非嗔、非痴 - 这些是道因法。与之相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些是道因法。
1040. 什么是道的主宰法？以圣道为主宰而生起的心及心所法 - 这些是道的主宰法。以圣道的组成部分，思维的主宰为基础，除去思维本身；与之相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些是道的主宰法。
1041. 什么是已生法？那些生起、存在、产生、再生、显现、出现、发生、涌现、显现的法，色法、受法、想法、行法、识法 - 这些是已生法。
1042. 什么是未生法？那些未生、未存在、未产生、未再生、未显现、未出现、未发生、未涌现、未显现的法，色法、受法、想法、行法、识法 - 这些是未生法。
1043. 什么是生起法？善法和不善法的果报，欲界、色界、无色界、出世间；受蕴...乃至...识蕴；因业而生起的色法 - 这些是生起法。
1044. 什么是过去法？那些过去、已停止、已消失、已转变、已断绝、已超越、已生起后消失的法，色法、受法、想法、行法、识法 - 这些是过去法。
1045. 什么是未来法？那些未生、未存在、未产生、未再生、未显现、未出现、未发生、未涌现、未显现的法，色法、受法、想法、行法、识法 - 这些是未来法。
1046. 什么是现前法？那些生起、存在、产生、再生、显现、出现、发生、涌现、显现的法，色法、受法、想法、行法、识法 - 这些是现前法。
1047. 什么是过去所缘法？以过去的法为缘而生起的心及心所法 - 这些是过去所缘法。
1048. 什么是未来所缘法？以未来的法为缘而生起的心及心所法 - 这些是未来所缘法。
1049. 什么是现前所缘法？以现前的法为缘而生起的心及心所法 - 这些是现前所缘法。

1050. Katame dhammā ajjhattā? Ye dhammā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyatā pāṭipuggalikā upādiṇṇā, rūpaṃ, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ime dhammā ajjhattā.

1051. Katame dhammā bahiddhā? Ye dhammā tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyatā pāṭipuggalikā upādiṇṇā, rūpaṃ, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ime dhammā bahiddhā.

1052. Katame dhammā ajjhattabahiddhā? Tadubhayaṃ – ime dhammā ajjhattabahiddhā.

1053. Katame dhammā ajjhattārammaṇā? Ajjhatte dhamme ārabbha ye uppajjanti cittacetasikā dhammā – ime dhammā ajjhattārammaṇā.

1054. Katame dhammā bahiddhārammaṇā? Bahiddhā dhamme ārabbha ye uppajjanti cittacetasikā dhammā – ime dhammā bahiddhārammaṇā.

1055. Katame dhammā ajjhattabahiddhārammaṇā? Ajjhattabahiddhā dhamme ārabbha ye uppajjanti cittacetasikā dhammā – ime dhammā ajjhattabahiddhārammaṇā.

1056. Katame dhammā sanidassanasappaṭighā? Rūpāyatanaṃ – ime dhammā sanidassanasappaṭighā.

1057. Katame dhammā anidassanasappaṭighā? Cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ , rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ – ime dhammā anidassanasappaṭighā.

1058. Katame dhammā anidassanaappaṭighā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho; yañca rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ; asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā anidassanaappaṭighā.

Tikaṃ.

Dukanikkhepaṃ

Hetugocchakaṃ

1059. Katame dhammā hetū? Tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū, nava kāmāvacarahetū cha rūpāvacarahetū, cha arūpāvacarahetū, cha apariyāpannahetū.

1060. Tattha katame tayo kusalahetū? Alobho, adoso, amoho.

1061. Tattha katamo alobho? Yo alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati alobho.

1062. Tattha katamo adoso? Yo adoso adussanā adussitattaṃ metti mettāyanā mettāyitattaṃ anuddā anuddāyanā anudāyitattaṃ hitesitā anukampā abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati adoso.

1063. Tattha katamo amoho? Dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ, pubbante ñāṇaṃ, aparante ñāṇaṃ, pubbantāparante ñāṇaṃ, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu ñāṇaṃ, yā evarūpā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati amoho.

Ime tayo kusalahetū.

1064. Tattha katame tayo akusalahetū? Lobho, doso, moho.



1050. 什么是内法？那些对各个众生而言，内在、特定、确定、个体化的法，色法、受法、想法、行法、识法 - 这些是内法。
1051. 什么是外法？那些对各个他众生而言，内在、特定、确定、个体化的法，色法、受法、想法、行法、识法 - 这些是外法。
1052. 什么是内外法？二者兼具 - 这些是内外法。
1053. 什么是内所缘法？以内法为缘而生起的心及心所法 - 这些是内所缘法。
1054. 什么是外所缘法？以外法为缘而生起的心及心所法 - 这些是外所缘法。
1055. 什么是内外所缘法？以内外法为缘而生起的心及心所法 - 这些是内外所缘法。
1056. 什么是有形的触法？色处 - 这些是有形的触法。
1057. 什么是无形的触法？眼处、耳处、鼻处、舌处、身处、声处、香处、味处、触处 - 这些是无形的触法。
1058. 什么是无形无触法？受蕴、想蕴、行蕴、识蕴；以及任何无形的色法，属于无触法的范围；无为界 - 这些是无形无触法。
Tikaṃ。
Dukanikkhepaṃ
Hetugocchakaṃ
1059. 什么是因法？三种善因、三种不善因、三种无记因、九种欲界因、六种色界因、六种无色界因、六种无定因。
1060. 其中什么是三种善因？非贪、非嗔、非痴。
1061. 其中什么是非贪？非贪者不贪、不贪欲、不执著、不渴望、不嫉妒，非贪是善根 - 这称为非贪。
1062. 其中什么是非嗔？非嗔者不嗔、不怨恨、慈悲、慈心、无害、不伤害，非嗔是善根 - 这称为非嗔。
1063. 其中什么是非痴？对苦的智慧、对苦集的智慧、对苦灭的智慧、对通向苦灭的修道的智慧、对过去的智慧、对未来的智慧、对过去未来的智慧、对缘起法的智慧，诸如此类的智慧，称为智慧的洞察、分辨、法的分辨、观察、识别、反思、深入思考、广泛的智慧、敏锐的智慧、洞察的智慧、觉知的智慧、智慧的根、智慧的力量、智慧的目的、智慧的房屋、智慧的光明、智慧的光辉、智慧的照耀、智慧的宝藏 - 这称为非痴。
这些三种善因。
1064. 其中什么是三种不善因？贪、嗔、痴。

1065. Tattha katamo lobho? Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandīrāgo [nandirāgo (sī.)] cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paligedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbinī [sibbanī (sī.)] jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhinī [āyūhanī (sī. syā.)] dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkhā paṭibandhu āsā āsisanā āsisitattaṃ [āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ (sī. syā.)] rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañjikatā [puñcikatā (syā.) pucchikatā (sī.)] sādhukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chādanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati lobho.

1066. Tattha katamo doso? Anatthaṃ me acarīti āghāto jāyati, anatthaṃ me caratīti āghāto jāyati, anatthaṃ me carissatīti āghāto jāyati, piyassa me manāpassa anatthaṃ acari…pe… anatthaṃ carati…pe… anatthaṃ carissatīti āghāto jāyati, appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari…pe… atthaṃ carati…pe… atthaṃ carissatīti āghāto jāyati, aṭṭhāne vā pana āghāto jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ vuccati doso.

1067. Tattha katamo moho? Dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ, yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṃgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhaṇā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati moho.

Ime tayo akusalahetū.

1068. Tattha katame tayo abyākatahetū? Kusalānaṃ vā dhammānaṃ vipākato kiriyābyākatesu vā dhammesu alobho adoso amoho – ime tayo abyākatahetū.

1069. Tattha katame nava kāmāvacarahetū? Tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū – ime nava kāmāvacarahetū.

1070. Tattha katame cha rūpāvacarahetū? Tayo kusalahetū, tayo abyākatahetū – ime cha rūpāvacarahetū.

1071. Tattha katame cha arūpāvacarahetū? Tayo kusalahetū, tayo abyākatahetū – ime cha arūpāvacarahetū.

1072. Tattha katame cha apariyāpannahetū? Tayo kusalahetū, tayo abyākatahetū – ime cha apariyāpannahetū.



1065. 其中什么是贪？那种贪欲、执着、随顺、随从、喜悦、欢喜、心的执着、欲望、迷恋、耽溺、贪婪、深深贪婪、执着、泥潭、动摇、幻想、生产者、产生者、缝合者、网络、流动、粘着、线、扩散、努力、第二、愿望、存在之网、森林、丛林、亲密、爱恋、期待、束缚、希望、希求、希求状态、对色的希求、对声的希求、对香的希求、对味的希求、对触的希求、对获得的希求、对财富的希求、对子女的希求、对生命的希求、喃喃自语、反复喃喃、过度喃喃、喃喃、喃喃状态、喃喃的状态、贪婪、贪婪行为、贪婪状态、渴望、渴求善事、非法的贪欲、不正当的贪欲、渴望、欲求、期望、羡慕、完全期望、欲爱、有爱、无有爱、色爱、无色爱、灭爱、色爱、声爱、香爱、味爱、触爱、法爱、暴流、轭、系缚、取、障碍、遮蔽、覆盖、束缚、污染、随眠、缠缚、藤蔓、吝啬、苦的根源、苦的原因、苦的来源、魔罗的陷阱、魔罗的鱼钩、魔罗的领域、爱欲之河、爱欲之网、爱欲之绳、爱欲之海、贪婪、贪欲、不善根 - 这称为贪。
1066. 其中什么是嗔？"他过去伤害了我"而生起愤怒，"他现在伤害我"而生起愤怒，"他将来会伤害我"而生起愤怒，"他过去伤害了我所爱的人"...乃至..."他现在伤害我所爱的人"...乃至..."他将来会伤害我所爱的人"而生起愤怒，"他过去帮助了我不喜欢的人"...乃至..."他现在帮助我不喜欢的人"...乃至..."他将来会帮助我不喜欢的人"而生起愤怒，或在不恰当的情况下生起愤怒。这种心的愤怒、反感、敌意、对抗、恼怒、激怒、极度激怒、嗔恨、憎恶、极度憎恶、心的恶意、心的不满、愤怒、发怒、发怒状态、嗔恨、憎恶、憎恶状态、恶意、怀恶意、怀恶意状态、敌对、对抗、暴躁、不友善、心不满 - 这称为嗔。
1067. 其中什么是痴？对苦的无知、对苦因的无知、对苦灭的无知、对导向苦灭之道的无知、对过去的无知、对未来的无知、对过去未来的无知、对缘起法的无知，这种无知、不见、不通达、不理解、不觉悟、不洞察、不把握、不深入、不考察、不反省、不直接认知、愚钝、愚痴、不正知、痴、迷惑、极度迷惑、无明、无明暴流、无明轭、无明随眠、无明缠缚、无明障、痴、不善根 - 这称为痴。
这些是三种不善因。
1068. 其中什么是三种无记因？善法的果报或者无记的作用中的无贪、无嗔、无痴 - 这些是三种无记因。
1069. 其中什么是九种欲界因？三种善因、三种不善因、三种无记因 - 这些是九种欲界因。
1070. 其中什么是六种色界因？三种善因、三种无记因 - 这些是六种色界因。
1071. 其中什么是六种无色界因？三种善因、三种无记因 - 这些是六种无色界因。
1072. 其中什么是六种出世间因？三种善因、三种无记因 - 这些是六种出世间因。

1073. Tattha katame tayo kusalahetū? Alobho, adoso, amoho.

1074. Tattha katamo alobho? Yo alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati alobho.

1075. Tattha katamo adoso? Yo adoso adussanā adussitattaṃ…pe… abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati adoso.

1076. Tattha katamo amoho ? Dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ, pubbante ñāṇaṃ, aparante ñāṇaṃ, pubbantāparante ñāṇaṃ, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu ñāṇaṃ, yā evarūpā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati amoho.

Ime tayo kusalahetū.

1077. Tattha katame tayo abyākatahetū? Kusalānaṃ dhammānaṃ vipākato alobho adoso amoho – ime tayo abyākatahetū. Ime cha apariyāpannahetū – ime dhammā hetū.

1078. Katame dhammā na hetū? Te dhamme ṭhapetvā, avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā na hetū.

1079. Katame dhammā sahetukā? Tehi dhammehi ye dhammā sahetukā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā sahetukā .

1080. Katame dhammā ahetukā? Tehi dhammehi ye dhammā ahetukā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā ahetukā.

1081. Katame dhammā hetusampayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā hetusampayuttā.

1082. Katame dhammā hetuvippayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā hetuvippayuttā.

1083. Katame dhammā hetū ceva sahetukā ca? Lobho mohena hetu ceva sahetuko ca, moho lobhena hetu ceva sahetuko ca, doso mohena hetu ceva sahetuko ca, moho dosena hetu ceva sahetuko ca; alobho adoso amoho, te aññamaññaṃ hetū ceva sahetukā ca – ime dhammā hetū ceva sahetukā ca.

1084. Katame dhammā sahetukā ceva na ca hetū? Tehi dhammehi ye dhammā sahetukā te dhamme ṭhapetvā, vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā sahetukā ceva na ca hetū.

1085. Katame dhammā hetū ceva hetusampayuttā ca? Lobho mohena hetu ceva hetusampayutto ca, moho lobhena hetu ceva hetusampayutto ca, doso mohena hetu ceva hetusampayutto ca, moho dosena hetu ceva hetusampayutto ca; alobho adoso amoho , te aññamaññaṃ hetū ceva hetusampayuttā ca – ime dhammā hetū ceva hetusampayuttā ca.

1086. Katame dhammā hetusampayuttā ceva na ca hetū? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā te dhamme ṭhapetvā, vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā hetusampayuttā ceva na ca hetū.



1073. 其中什么是三种善因？无贪、无嗔、无痴。
1074. 其中什么是无贪？那种无贪、不贪婪、不贪婪状态、无执着、不执着、不执着状态、无贪欲、无贪、善根 - 这称为无贪。
1075. 其中什么是无嗔？那种无嗔、不嗔恨、不嗔恨状态...乃至...无恶意、无害、无嗔、善根 - 这称为无嗔。
1076. 其中什么是无痴？对苦的智慧、对苦因的智慧、对苦灭的智慧、对导向苦灭之道的智慧、对过去的智慧、对未来的智慧、对过去未来的智慧、对缘起法的智慧，这种智慧、了知、考察、深入考察、法的考察、观察、洞察、反复洞察、聪明、熟练、精通、分辨、思考、深入思考、广博、聪慧、引导、观察、正知、刺激、智慧、智慧根、智慧力、智慧武器、智慧宫殿、智慧之光、智慧光芒、智慧灯、智慧宝、无痴、择法、正见、择法觉支、道分、道所摄 - 这称为无痴。
这些是三种善因。
1077. 其中什么是三种无记因？善法的果报中的无贪、无嗔、无痴 - 这些是三种无记因。这些是六种出世间因 - 这些法是因。
1078. 什么法不是因？除去这些法，其余的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、出世间；受蕴...乃至...识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些法不是因。
1079. 什么法是有因的？与这些法相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些法是有因的。
1080. 什么法是无因的？与这些法不相应的受蕴...乃至...识蕴，一切色法，以及无为界 - 这些法是无因的。
1081. 什么法是与因相应的？与这些法相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与因相应的。
1082. 什么法是与因不相应的？与这些法不相应的受蕴...乃至...识蕴，一切色法，以及无为界 - 这些法是与因不相应的。
1083. 什么法既是因又是有因的？贪与痴既是因又是有因，痴与贪既是因又是有因，嗔与痴既是因又是有因，痴与嗔既是因又是有因；无贪、无嗔、无痴，它们彼此既是因又是有因 - 这些法既是因又是有因的。
1084. 什么法是有因但不是因的？除去这些法，与这些法相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些法是有因但不是因的。
1085. 什么法既是因又与因相应的？贪与痴既是因又与因相应，痴与贪既是因又与因相应，嗔与痴既是因又与因相应，痴与嗔既是因又与因相应；无贪、无嗔、无痴，它们彼此既是因又与因相应 - 这些法既是因又与因相应的。
1086. 什么法是与因相应但不是因的？除去这些法，与这些法相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与因相应但不是因的。

1087. Katame dhammā na hetū sahetukā? Tehi dhammehi ye dhammā na hetū sahetukā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā na hetū sahetukā.

1088. Katame dhammā na hetū ahetukā? Tehi dhammehi ye dhammā na hetū ahetukā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā na hetū ahetukā.

Cūḷantaradukaṃ

1089. Katame dhammā sappaccayā? Pañcakkhandhā – rūpakkhandho, vedanākkhandho, saññākkhandho , saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime dhammā sappaccayā.

1090. Katame dhammā appaccayā? Asaṅkhatā dhātu – ime dhammā appaccayā.

1091. Katame dhammā saṅkhatā? Yeva te dhammā sappaccayā, teva te dhammā saṅkhatā.

1092. Katame dhammā asaṅkhatā? Yo eva so dhammo appaccayo, so eva so dhammo asaṅkhato.

1093. Katame dhammā sanidassanā? Rūpāyatanaṃ – ime dhammā sanidassanā .

1094. Katame dhammā anidassanā? Cakkhāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ, vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, yañca rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā anidassanā.

1095. Katame dhammā sappaṭighā? Cakkhāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ – ime dhammā sappaṭighā.

1096. Katame dhammā appaṭighā? Vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, yañca rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā appaṭighā.

1097. Katame dhammā rūpino? Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ – ime dhammā rūpino.

1098. Katame dhammā arūpino? Vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā arūpino.

1099. Katame dhammā lokiyā? Sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā lokiyā.

1100. Katame dhammā lokuttarā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā lokuttarā.



1087. 什么法不是因但是有因的？与这些法相应的不是因但是有因的受蕴...乃至...识蕴 - 这些法不是因但是有因的。
1088. 什么法不是因也是无因的？与这些法相应的不是因也是无因的受蕴...乃至...识蕴，一切色法，以及无为界 - 这些法不是因也是无因的。
小中二法
1089. 什么法是有缘的？五蕴 - 色蕴、受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这些法是有缘的。
1090. 什么法是无缘的？无为界 - 这些法是无缘的。
1091. 什么法是有为的？那些有缘的法，就是那些有为的法。
1092. 什么法是无为的？那个无缘的法，就是那个无为的法。
1093. 什么法是可见的？色处 - 这些法是可见的。
1094. 什么法是不可见的？眼处...乃至...触处，受蕴...乃至...识蕴，以及那些不可见无对属于法处所摄的色法，无为界 - 这些法是不可见的。
1095. 什么法是有对的？眼处...乃至...触处 - 这些法是有对的。
1096. 什么法是无对的？受蕴...乃至...识蕴，以及那些不可见无对属于法处所摄的色法，无为界 - 这些法是无对的。
1097. 什么法是色法？四大种以及四大种所造色 - 这些法是色法。
1098. 什么法是非色法？受蕴...乃至...识蕴，无为界 - 这些法是非色法。
1099. 什么法是世间的？有漏的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界，色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是世间的。
1100. 什么法是出世间的？出世间的道、道果，以及无为界 - 这些法是出世间的。

1101. Katame dhammā kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā? Ye te dhammā cakkhuviññeyyā , na te dhammā sotaviññeyyā; ye vā pana te dhammā sotaviññeyyā, na te dhammā cakkhuviññeyyā. Ye te dhammā cakkhuviññeyyā, na te dhammā ghānaviññeyyā; ye vā pana te dhammā ghānaviññeyyā, na te dhammā cakkhuviññeyyā. Ye te dhammā cakkhuviññeyyā, na te dhammā jivhāviññeyyā; ye vā pana te dhammā jivhāviññeyyā, na te dhammā cakkhuviññeyyā. Ye te dhammā cakkhuviññeyyā, na te dhammā kāyaviññeyyā; ye vā pana te dhammā kāyaviññeyyā, na te dhammā cakkhuviññeyyā. Ye te dhammā sotaviññeyyā, na te dhammā ghānaviññeyyā; ye vā pana te dhammā ghānaviññeyyā, na te dhammā sotaviññeyyā. Ye te dhammā sotaviññeyyā, na te dhammā jivhāviññeyyā; ye vā pana te dhammā jivhāviññeyyā, na te dhammā sotaviññeyyā. Ye te dhammā sotaviññeyyā, na te dhammā kāyaviññeyyā; ye vā pana te dhammā kāyaviññeyyā na te dhammā sotaviññeyyā. Ye te dhammā sotaviññeyyā, na te dhammā cakkhuviññeyyā; ye vā pana te dhammā cakkhuviññeyyā, na te dhammā sotaviññeyyā. Ye te dhammā ghānaviññeyyā, na te dhammā jivhāviññeyyā; ye vā pana te dhammā jivhāviññeyyā, na te dhammā ghānaviññeyyā. Ye te dhammā ghānaviññeyyā, na te dhammā kāyaviññeyyā; ye vā pana te dhammā kāyaviññeyyā, na te dhammā ghānaviññeyyā. Ye te dhammā ghānaviññeyyā, na te dhammā cakkhuviññeyyā; ye vā pana te dhammā cakkhuviññeyyā, na te dhammā ghānaviññeyyā. Ye te dhammā ghānaviññeyyā, na te dhammā sotaviññeyyā; ye vā pana te dhammā sotaviññeyyā, na te dhammā ghānaviññeyyā. Ye te dhammā jivhāviññeyyā, na te dhammā kāyaviññeyyā; ye vā pana te dhammā kāyaviññeyyā, na te dhammā jivhāviññeyyā. Ye te dhammā jivhāviññeyyā, na te dhammā cakkhuviññeyyā; ye vā pana te dhammā cakkhuviññeyyā, na te dhammā jivhāviññeyyā. Ye te dhammā jivhāviññeyyā, na te dhammā sotaviññeyyā; ye vā pana te dhammā sotaviññeyyā, na te dhammā jivhāviññeyyā. Ye te dhammā jivhāviññeyyā, na te dhammā ghānaviññeyyā; ye vā pana te dhammā ghānaviññeyyā, na te dhammā jivhāviññeyyā. Ye te dhammā kāyaviññeyyā, na te dhammā cakkhuviññeyyā; ye vā pana te dhammā cakkhuviññeyyā, na te dhammā kāyaviññeyyā. Ye te dhammā kāyaviññeyyā, na te dhammā sotaviññeyyā; ye vā pana te dhammā sotaviññeyyā, na te dhammā kāyaviññeyyā. Ye te dhammā kāyaviññeyyā, na te dhammā ghānaviññeyyā; ye vā pana te dhammā ghānaviññeyyā, na te dhammā kāyaviññeyyā. Ye te dhammā kāyaviññeyyā, na te dhammā jivhāviññeyyā; ye vā pana te dhammā jivhāviññeyyā, na te dhammā kāyaviññeyyā. Ime dhammā kenaci viññeyyā kenaci na viññeyyā.

Āsavagocchakaṃ

1102. Katame dhammā āsavā? Cattāro āsavā – kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo.

1103. Tattha katamo kāmāsavo? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ – ayaṃ vuccati kāmāsavo.

1104. Tattha katamo bhavāsavo? Yo bhavesu bhavachando [bhavacchando (sī. syā.)] bhavarāgo bhavanandī bhavataṇhā bhavasineho bhavapariḷāho bhavamucchā bhavajjhosānaṃ – ayaṃ vuccati bhavāsavo.



1101. 什么法是可以被某人知晓的，什么法是不能被某人知晓的？那些法是眼所知的，但不是耳所知的；或者那些法是耳所知的，但不是眼所知的。那些法是眼所知的，但不是鼻所知的；或者那些法是鼻所知的，但不是眼所知的。那些法是眼所知的，但不是舌所知的；或者那些法是舌所知的，但不是眼所知的。那些法是眼所知的，但不是身所知的；或者那些法是身所知的，但不是眼所知的。那些法是耳所知的，但不是鼻所知的；或者那些法是鼻所知的，但不是耳所知的。那些法是耳所知的，但不是舌所知的；或者那些法是舌所知的，但不是耳所知的。那些法是耳所知的，但不是身所知的；或者那些法是身所知的，但不是耳所知的。那些法是耳所知的，但不是眼所知的；或者那些法是眼所知的，但不是耳所知的。那些法是鼻所知的，但不是舌所知的；或者那些法是舌所知的，但不是鼻所知的。那些法是鼻所知的，但不是身所知的；或者那些法是身所知的，但不是鼻所知的。那些法是鼻所知的，但不是眼所知的；或者那些法是眼所知的，但不是鼻所知的。那些法是舌所知的，但不是身所知的；或者那些法是身所知的，但不是舌所知的。那些法是舌所知的，但不是眼所知的；或者那些法是眼所知的，但不是舌所知的。那些法是舌所知的，但不是耳所知的；或者那些法是耳所知的，但不是舌所知的。那些法是舌所知的，但不是鼻所知的；或者那些法是鼻所知的，但不是舌所知的。那些法是身所知的，但不是眼所知的；或者那些法是眼所知的，但不是身所知的。那些法是身所知的，但不是耳所知的；或者那些法是耳所知的，但不是身所知的。那些法是身所知的，但不是鼻所知的；或者那些法是鼻所知的，但不是身所知的。那些法是身所知的，但不是舌所知的；或者那些法是舌所知的，但不是身所知的。这些法是可以被某人知晓的，也可以被某人不知晓的。
1102. 什么法是烦恼？四种烦恼 - 欲烦恼、存在烦恼、见烦恼、无明烦恼。
1103. 什么是欲烦恼？那种对欲望的渴求、对欲望的执着、对欲望的欢喜、对欲望的贪恋、对欲望的依恋、对欲望的痛苦、对欲望的迷醉、对欲望的执著 - 这称为欲烦恼。
1104. 什么是存在烦恼？那种对存在的渴求、对存在的执着、对存在的欢喜、对存在的贪恋、对存在的依恋、对存在的痛苦、对存在的迷醉、对存在的执著 - 这称为存在烦恼。

1105. Tattha katamo diṭṭhāsavo? Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati diṭṭhāsavo. Sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhāsavo.

1106. Tattha katamo avijjāsavo? Dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ , pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃः yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṃgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhaṇā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati avijjāsavo.

Ime dhammā āsavā.

1107. Katame dhammā no āsavā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no āsavā.

1108. Katame dhammā sāsavā? Kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā sāsavā.

1109. Katame dhammā anāsavā? Apariyāpannā maggā ca maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā anāsavā.

1110. Katame dhammā āsavasampayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā āsavasampayuttā.

1111. Katame dhammā āsavavippayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā āsavavippayuttā.

1112. Katame dhammā āsavā ceva sāsavā ca? Teyeva āsavā āsavā ceva sāsavā ca.

1113. Katame dhammā sāsavā ceva no ca āsavā? Tehi dhammehi ye dhammā sāsavā, te dhamme ṭhapetvā avasesā sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā , arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā sāsavā ceva no ca āsavā.

1114. Katame dhammā āsavā ceva āsavasampayuttā ca? Kāmāsavo avijjāsavena āsavo ceva āsavasampayutto ca, avijjāsavo kāmāsavena āsavo ceva āsavasampayutto ca, bhavāsavo avijjāsavena āsavo ceva āsavasampayutto ca, avijjāsavo bhavāsavena āsavo ceva āsavasampayutto ca, diṭṭhāsavo avijjāsavena āsavo ceva āsavasampayutto ca, avijjāsavo diṭṭhāsavena āsavo ceva āsavasampayutto ca – ime dhammā āsavā ceva āsavasampayuttā ca.

1115. Katame dhammā āsavasampayuttā ceva no ca āsavā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā, te dhamme ṭhapetvā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā āsavasampayuttā ceva no ca āsavā.



1105. 什么是见烦恼？永恒的世界，或非永恒的世界，有限的世界，或无限的世界，生者与身体，或其他生者与其他身体，是否有如来之后的死亡，或没有如来之后的死亡，是否有或没有如来之后的死亡，既存在也不存在如来之后的死亡，或既不存在也不存在如来之后的死亡；这种见解、见解的理解、见解的把握、见解的执着、见解的分散、见解的束缚、把握、接受、固执、执念、错误的道路、错误的见解、错误的状态、错误的处所、错误的执着 - 这称为见烦恼。所有的错误见解都是见烦恼。
1106. 什么是无明烦恼？对苦的无知、对苦因的无知、对苦灭的无知、对导向苦灭之道的无知、对过去的无知、对未来的无知、对过去未来的无知、对缘起法的无知；这种无知是不可见的、没有领悟的、没有觉知的、没有明了的、没有体悟的、没有把握的、没有深入把握的、没有相应的、没有反思的、没有直接观察的、愚蠢的、无知的、混乱的、无明的、无明的束缚、无明的影响、无明的残余、无明的覆盖、无明的障碍、无明的根源 - 这称为无明烦恼。
这些法是烦恼。
1107. 什么法不是烦恼？除去这些法，其余的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、无边的受蕴...乃至...识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些法不是烦恼。
1108. 什么法是有烦恼的？善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是有烦恼的。
1109. 什么法是无烦恼的？无边的道和道果，以及无为界 - 这些法是无烦恼的。
1110. 什么法是与烦恼相应的？与这些法相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与烦恼相应的。
1111. 什么法是与烦恼不相应的？与这些法不相应的受蕴...乃至...识蕴，一切色法，以及无为界 - 这些法是与烦恼不相应的。
1112. 什么法既是烦恼又是有烦恼的？这些烦恼就是烦恼和有烦恼的。
1113. 什么法是有烦恼而不是烦恼的？那些法是有烦恼的，除去这些法，其余的有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是有烦恼而不是烦恼的。
1114. 什么法既是烦恼又是与烦恼相应的？欲烦恼与无明烦恼相应的烦恼，或无明烦恼与欲烦恼相应的烦恼，或存在烦恼与无明烦恼相应的烦恼，或无明烦恼与存在烦恼相应的烦恼，或见烦恼与无明烦恼相应的烦恼，或无明烦恼与见烦恼相应的烦恼 - 这些法既是烦恼又是与烦恼相应的。
1115. 什么法是与烦恼相应但不是烦恼的？与这些法相应的法，除去这些法，受蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与烦恼相应但不是烦恼的。

1116. Katame dhammā āsavavippayuttā sāsavā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā āsavavippayuttā sāsavā.

1117. Katame dhammā āsavavippayuttā anāsavā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā āsavavippayuttā anāsavā.

Nikkhepakaṇḍe paṭhamabhāṇavāro.

Saṃyojanagocchakaṃ

1118. Katame dhammā saṃyojanā? Dasa saṃyojanāni – kāmarāgasaṃyojanaṃ, paṭighasaṃyojanaṃ , mānasaṃyojanaṃ, diṭṭhisaṃyojanaṃ, vicikicchāsaṃyojanaṃ, sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ, bhavarāgasaṃyojanaṃ, issāsaṃyojanaṃ, macchariyasaṃyojanaṃ, avijjāsaṃyojanaṃ.

1119. Tattha katamaṃ kāmarāgasaṃyojanaṃ? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ – idaṃ vuccati kāmarāgasaṃyojanaṃ.

1120. Tattha katamaṃ paṭighasaṃyojanaṃ? Anatthaṃ me acarīti āghāto jāyati, anatthaṃ me caratīti āghāto jāyati, anatthaṃ me carissatīti āghāto jāyati, piyassa me manāpassa anatthaṃ acari…pe… anatthaṃ carati…pe… anatthaṃ carissatīti āghāto jāyati, appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari…pe… atthaṃ carati…pe… atthaṃ carissatīti āghāto jāyati, aṭṭhāne vā pana āghāto jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – idaṃ vuccati paṭighasaṃyojanaṃ.

1121. Tattha katamaṃ mānasaṃyojanaṃ? Seyyohamasmīti māno, sadisohamasmīti māno, hīnohamasmīti māno. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnamo [uṇṇati uṇṇāmo (syā.)] dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – idaṃ vuccati mānasaṃyojanaṃ.

1122. Tattha katamaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ? Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – idaṃ vuccati diṭṭhisaṃyojanaṃ. Ṭhapetvā sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhisaṃyojanaṃ.

1123. Tattha katamaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ? Satthari kaṅkhati vicikicchati, dhamme kaṅkhati vicikicchati, saṅghe kaṅkhati vicikicchati, sikkhāya kaṅkhati vicikicchati, pubbante kaṅkhati vicikicchati, aparante kaṅkhati vicikicchati, pubbantāparante kaṅkhati vicikicchati, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhati vicikicchatiः yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsaggāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho – idaṃ vuccati vicikicchāsaṃyojanaṃ.



1116. 什么法是与烦恼不相应但有烦恼的？与这些法不相应的有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界，色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与烦恼不相应但有烦恼的。
1117. 什么法是与烦恼不相应且无烦恼的？无边的道和道果，以及无为界 - 这些法是与烦恼不相应且无烦恼的。
分别论第一诵分结束。
结缚品
1118. 什么法是结缚？十种结缚 - 欲贪结、嗔恚结、慢结、见结、疑结、戒禁取结、有贪结、嫉妒结、悭吝结、无明结。
1119. 其中什么是欲贪结？那种对欲望的渴求、对欲望的执着、对欲望的欢喜、对欲望的贪恋、对欲望的依恋、对欲望的痛苦、对欲望的迷醉、对欲望的执著 - 这称为欲贪结。
1120. 其中什么是嗔恚结？"他过去伤害了我"而生起愤怒，"他现在伤害我"而生起愤怒，"他将来会伤害我"而生起愤怒，"他过去伤害了我所爱的人"...乃至..."他现在伤害我所爱的人"...乃至..."他将来会伤害我所爱的人"而生起愤怒，"他过去帮助了我不喜欢的人"...乃至..."他现在帮助我不喜欢的人"...乃至..."他将来会帮助我不喜欢的人"而生起愤怒，或在不恰当的情况下生起愤怒。这种心的愤怒、反感、敌意、对抗、恼怒、激怒、极度激怒、嗔恨、憎恶、极度憎恶、心的恶意、心的不满、愤怒、发怒、发怒状态、嗔恨、憎恶、憎恶状态、恶意、怀恶意、怀恶意状态、敌对、对抗、暴躁、不友善、心不满 - 这称为嗔恚结。
1121. 其中什么是慢结？"我比别人优越"的慢心，"我与别人平等"的慢心，"我比别人低劣"的慢心。这种慢心、自负、自负状态、骄傲、傲慢、高举、自我膨胀、心的自大 - 这称为慢结。
1122. 其中什么是见结？永恒的世界，或非永恒的世界，有限的世界，或无限的世界，生者与身体，或其他生者与其他身体，是否有如来之后的死亡，或没有如来之后的死亡，是否有或没有如来之后的死亡，既存在也不存在如来之后的死亡，或既不存在也不存在如来之后的死亡；这种见解、见解的理解、见解的把握、见解的执着、见解的分散、见解的束缚、把握、接受、固执、执念、错误的道路、错误的见解、错误的状态、错误的处所、错误的执着 - 这称为见结。除了戒禁取结，所有的错误见解都是见结。
1123. 其中什么是疑结？对佛陀怀疑、犹豫，对法怀疑、犹豫，对僧伽怀疑、犹豫，对学处怀疑、犹豫，对过去怀疑、犹豫，对未来怀疑、犹豫，对过去未来怀疑、犹豫，对缘起法怀疑、犹豫；这种怀疑、犹豫、犹豫状态、疑惑、不确定、二分、分歧、不确定、多重把握、不安、徘徊、不深入、心的僵硬、心的困惑 - 这称为疑结。

1124. Tattha katamaṃ sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ? Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhīti; yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – idaṃ vuccati sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ.

1125. Tattha katamaṃ bhavarāgasaṃyojanaṃ? Yo bhavesu bhavachando bhavarāgo bhavanandī bhavataṇhā bhavasineho bhavapariḷāho bhavamucchā bhavajjhosānaṃ – idaṃ vuccati bhavarāgasaṃyojanaṃ.

1126. Tattha katamaṃ issāsaṃyojanaṃ? Yā paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issā issāyanā issāyitattaṃ usūyā usūyanā usūyitattaṃ [ussuyā ussuyanā ussuyitattaṃ (ka.)] – idaṃ vuccati issāsaṃyojanaṃ.

1127. Tattha katamaṃ macchariyasaṃyojanaṃ? Pañca macchariyāni – āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ. Yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa – idaṃ vuccati macchariyasaṃyojanaṃ.

1128. Tattha katamaṃ avijjāsaṃyojanaṃ? Dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃः yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṃgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhaṇā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – idaṃ vuccati avijjāsaṃyojanaṃ.

Ime dhammā saṃyojanā.

1129. Katame dhammā no saṃyojanā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no saṃyojanā.

1130. Katame dhammā saṃyojaniyā? Sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā saṃyojaniyā.

1131. Katame dhammā asaṃyojaniyā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā asaṃyojaniyā.

1132. Katame dhammā saṃyojanasampayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā saṃyojanasampayuttā.

1133. Katame dhammā saṃyojanavippayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā saṃyojanavippayuttā.

1134. Katame dhammā saṃyojanā ceva saṃyojaniyā ca? Tāneva saṃyojanāni saṃyojanā ceva saṃyojaniyā ca.

1135. Katame dhammā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā? Tehi dhammehi ye dhammā saṃyojaniyā, te dhamme ṭhapetvā avasesā sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā.



1124. 其中什么是戒禁取结？在外界，修行者和婆罗门通过戒律的清净、誓言的清净、戒禁的清净而生起的；这种见解、见解的理解、见解的把握、见解的执着、见解的分散、见解的束缚、把握、接受、固执、执念、错误的道路、错误的见解、错误的状态、错误的处所、错误的执着 - 这称为戒禁取结。
1125. 其中什么是存在贪结？那种对存在的渴求、对存在的执着、对存在的欢喜、对存在的贪恋、对存在的依恋、对存在的痛苦、对存在的迷醉、对存在的执著 - 这称为存在贪结。
1126. 其中什么是嫉妒结？对他人获得的好处、财富、地位、尊敬、礼拜、供养的嫉妒、嫉妒的心态、嫉妒的状态、嫉妒的情绪、嫉妒的心 - 这称为嫉妒结。
1127. 其中什么是悭吝结？五种悭吝 - 住处的悭吝、家族的悭吝、利益的悭吝、外貌的悭吝、法的悭吝。那种悭吝、悭吝的状态、吝啬、刻薄、贪婪、心的贪婪 - 这称为悭吝结。
1128. 其中什么是无明结？对苦的无知、对苦因的无知、对苦灭的无知、对导向苦灭之道的无知、对过去的无知、对未来的无知、对过去未来的无知、对缘起法的无知；这种无知是不可见的、没有领悟的、没有觉知的、没有明了的、没有体悟的、没有把握的、没有深入把握的、没有相应的、没有反思的、没有直接观察的、愚蠢的、无知的、混乱的、无明的、无明的束缚、无明的影响、无明的残余、无明的覆盖、无明的障碍、无明的根源 - 这称为无明结。
这些法是结缚。
1129. 什么法不是结缚？除去这些法，其余的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、无边的受蕴...乃至...识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些法不是结缚。
1130. 什么法是结缚的？有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是结缚的。
1131. 什么法是不结缚的？无边的道和道果，以及无为界 - 这些法是不结缚的。
1132. 什么法是与结缚相应的？与这些法相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与结缚相应的。
1133. 什么法是与结缚不相应的？与这些法不相应的受蕴...乃至...识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些法是与结缚不相应的。
1134. 什么法既是结缚又是结缚的？这些结缚就是结缚和结缚的。
1135. 什么法是结缚的而不是结缚的？与这些法相应的法，除去这些法，其余的有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是结缚的而不是结缚的。

1136. Katame dhammā saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā ca? Kāmarāgasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, avijjāsaṃyojanaṃ kāmarāgasaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, paṭighasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, avijjāsaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, mānasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, avijjāsaṃyojanaṃ mānasaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, diṭṭhisaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, avijjāsaṃyojanaṃ diṭṭhisaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, vicikicchāsaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, avijjāsaṃyojanaṃ vicikicchāsaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, avijjāsaṃyojanaṃ sīlabbataparāmāsasaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, bhavarāgasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, avijjāsaṃyojanaṃ bhavarāgasaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, issāsaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, avijjāsaṃyojanaṃ issāsaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, macchariyasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca, avijjāsaṃyojanaṃ macchariyasaṃyojanena saṃyojanañceva saṃyojanasampayuttañca – ime dhammā saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā ca.

1137. Katame dhammā saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā, te dhamme ṭhapetvā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanā.

1138. Katame dhammā saṃyojanavippayuttā saṃyojaniyā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā saṃyojanavippayuttā saṃyojaniyā.

1139. Katame dhammā saṃyojanavippayuttā asaṃyojaniyā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā saṃyojanavippayuttā asaṃyojaniyā.

Ganthagocchakaṃ

1140. Katame dhammā ganthā? Cattāro ganthā – abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃ saccābhiniveso kāyagantho.



1136. 什么法既是结缚又是与结缚相应的？欲贪结与无明结相应的结缚，无明结与欲贪结相应的结缚，嗔恚结与无明结相应的结缚，无明结与嗔恚结相应的结缚，慢结与无明结相应的结缚，无明结与慢结相应的结缚，见结与无明结相应的结缚，无明结与见结相应的结缚，疑结与无明结相应的结缚，无明结与疑结相应的结缚，戒禁取结与无明结相应的结缚，无明结与戒禁取结相应的结缚，存在贪结与无明结相应的结缚，无明结与存在贪结相应的结缚，嫉妒结与无明结相应的结缚，无明结与嫉妒结相应的结缚，悭吝结与无明结相应的结缚，无明结与悭吝结相应的结缚 - 这些法既是结缚又是与结缚相应的。
1137. 什么法是与结缚相应但不是结缚的？与这些法相应的法，除去这些法，受蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与结缚相应但不是结缚的。
1138. 什么法是与结缚不相应且是结缚的？与这些法不相应的法，包含有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与结缚不相应且是结缚的。
1139. 什么法是与结缚不相应且无结缚的？无边的道和道果，以及无为界 - 这些法是与结缚不相应且无结缚的。
1140. 什么法是烦恼？四种烦恼 - 贪欲的烦恼、嗔恚的烦恼、戒禁取的烦恼，这种执着于真理的烦恼。

1141. Tattha katamo abhijjhā kāyagantho? Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandīrāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paligedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhinī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkhā paṭibandhu āsā āsisanā āsisitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañjikatā sādhukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chādanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati abhijjhā kāyagantho.

1142. Tattha katamo byāpādo kāyagantho? Anatthaṃ me acarī ti āghāto jāyati, anatthaṃ me caratīti āghāto jāyati, anatthaṃ me carissatīti āghāto jāyati, piyassa me manāpassa anatthaṃ acari…pe… anatthaṃ carati…pe… anatthaṃ carissatīti āghāto jāyati, appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari…pe… atthaṃ carati…pe… atthaṃ carissatīti āghāto jāyati, aṭṭhāne vā pana āghāto jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ vuccati byāpādo kāyagantho.

1143. Tattha katamo sīlabbataparāmāso kāyagantho? Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi, vatena suddhi, sīlabbatena suddhītiः yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati sīlabbataparāmāso kāyagantho.



1141. 其中什么是贪欲的烦恼？那种贪欲、强烈的贪欲、依恋、顺从、喜悦、喜悦的贪欲、心的强烈贪欲、欲望、迷恋、执著、贪婪、极度贪婪、执着、泥沼、动摇、欺骗、生产者、产生者、缝合者、网络、流动、粘着、线、扩散、努力、伙伴、愿望、存在的引导、森林、丛林、亲密、爱恋、期待、束缚、希望、期盼、期盼的状态、对色的希望、对声的希望、对香的希望、对味的希望、对触的希望、对获得的希望、对财富的希望、对子女的希望、对生命的希望、喃喃自语、不断喃喃自语、过度喃喃自语、喃喃自语、喃喃自语的状态、贪婪、贪婪的状态、贪婪的行为、渴求、渴望善事、非法的贪欲、不正当的贪婪、渴望、渴求、祈愿、羡慕、强烈祈愿、欲爱、有爱、无有爱、色爱、无色爱、灭爱、色爱、声爱、香爱、味爱、触爱、法爱、暴流、束缚、结缚、执取、遮蔽、障碍、覆盖、束缚、污染、潜在倾向、困扰、藤蔓、吝啬、苦的根源、苦的起因、苦的来源、魔罗的陷阱、魔罗的鱼钩、魔罗的领域、爱欲之河、爱欲之网、爱欲之绳、爱欲之海、贪婪、贪欲、不善根 - 这称为贪欲的烦恼。
1142. 其中什么是嗔恚的烦恼？"他过去伤害了我"而生起愤怒，"他现在伤害我"而生起愤怒，"他将来会伤害我"而生起愤怒，"他过去伤害了我所爱的人"...乃至..."他现在伤害我所爱的人"...乃至..."他将来会伤害我所爱的人"而生起愤怒，"他过去帮助了我不喜欢的人"...乃至..."他现在帮助我不喜欢的人"...乃至..."他将来会帮助我不喜欢的人"而生起愤怒，或在不恰当的情况下生起愤怒。这种心的愤怒、反感、敌意、对抗、恼怒、激怒、极度激怒、嗔恨、憎恶、极度憎恶、心的恶意、心的不满、愤怒、发怒、发怒状态、嗔恨、憎恶、憎恶状态、恶意、怀恶意、怀恶意状态、敌对、对抗、暴躁、不友善、心不满 - 这称为嗔恚的烦恼。
1143. 其中什么是戒禁取的烦恼？在外界，修行者和婆罗门通过戒律的清净、誓言的清净、戒禁的清净而生起的；这种见解、见解的理解、见解的把握、见解的执着、见解的分散、见解的束缚、把握、接受、固执、执念、错误的道路、错误的见解、错误的状态、错误的处所、错误的执着 - 这称为戒禁取的烦恼。

1144. Tattha katamo idaṃsaccābhiniveso kāyagantho? Sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti vā; asassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti vā; antavā loko, idameva saccaṃ moghamaññanti vā; anantavā loko, idameva saccaṃ moghamaññanti vā; taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamaññanti vā; aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamaññanti vā; hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti vā; na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti vā; hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti vā; neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti vāः yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Ṭhapetvā sīlabbataparāmāsaṃ kāyaganthaṃ sabbāpi micchādiṭṭhi idaṃsaccābhiniveso kāyagantho.

Ime dhammā ganthā.

1145. Katame dhammā no ganthā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no ganthā.

1146. Katame dhammā ganthaniyā? Sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā ganthaniyā.

1147. Katame dhammā aganthaniyā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā aganthaniyā.

1148. Katame dhammā ganthasampayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā ganthasampayuttā.

1149. Katame dhammā ganthavippayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, sabbañca rūpaṃ asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā ganthavippayuttā.

1150. Katame dhammā ganthā ceva ganthaniyā ca? Teva ganthā ganthā ceva ganthaniyā ca.

1151. Katame dhammā ganthaniyā ceva no ca ganthā? Tehi dhammehi ye dhammā ganthaniyā, te dhamme ṭhapetvā avasesā sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā ganthaniyā ceva no ca ganthā.

1152. Katame dhammā ganthā ceva ganthasampayuttā ca? Sīlabbataparāmāso kāyagantho abhijjhākāyaganthena gantho ceva ganthasampayutto ca, abhijjhākāyagantho sīlabbataparāmāsena kāyaganthena gantho ceva ganthasampayutto ca, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho abhijjhākāyaganthena gantho ceva ganthasampayutto ca, abhijjhākāyagantho idaṃsaccābhinivesena kāyaganthena gantho ceva ganthasampayutto ca – ime dhammā ganthā ceva ganthasampayuttā ca.

1153. Katame dhammā ganthasampayuttā ceva no ca ganthā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā, te dhamme ṭhapetvā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā ganthasampayuttā ceva no ca ganthā.



1144. 其中什么是执着于真理的烦恼？认为"世界是永恒的，只有这是真实的，其他都是虚假的"；或认为"世界是非永恒的，只有这是真实的，其他都是虚假的"；或认为"世界是有限的，只有这是真实的，其他都是虚假的"；或认为"世界是无限的，只有这是真实的，其他都是虚假的"；或认为"生命与身体是同一的，只有这是真实的，其他都是虚假的"；或认为"生命与身体是不同的，只有这是真实的，其他都是虚假的"；或认为"如来死后存在，只有这是真实的，其他都是虚假的"；或认为"如来死后不存在，只有这是真实的，其他都是虚假的"；或认为"如来死后既存在又不存在，只有这是真实的，其他都是虚假的"；或认为"如来死后既不存在也不是不存在，只有这是真实的，其他都是虚假的"；这种见解、见解的理解、见解的把握、见解的执着、见解的分散、见解的束缚、把握、接受、固执、执念、错误的道路、错误的见解、错误的状态、错误的处所、错误的执着 - 这称为执着于真理的烦恼。除了戒禁取的烦恼，所有的邪见都是执着于真理的烦恼。
这些法是烦恼。
1145. 什么法不是烦恼？除去这些法，其余的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、无边的受蕴...乃至...识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些法不是烦恼。
1146. 什么法是可被烦恼的？有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是可被烦恼的。
1147. 什么法是不可被烦恼的？无边的道和道果，以及无为界 - 这些法是不可被烦恼的。
1148. 什么法是与烦恼相应的？与这些法相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与烦恼相应的。
1149. 什么法是与烦恼不相应的？与这些法不相应的受蕴...乃至...识蕴，一切色法，以及无为界 - 这些法是与烦恼不相应的。
1150. 什么法既是烦恼又是可被烦恼的？这些烦恼就是烦恼和可被烦恼的。
1151. 什么法是可被烦恼的而不是烦恼的？与这些法相应的法，除去这些法，其余的有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是可被烦恼的而不是烦恼的。
1152. 什么法既是烦恼又是与烦恼相应的？戒禁取的烦恼与贪欲的烦恼相应的烦恼，或贪欲的烦恼与戒禁取的烦恼相应的烦恼，或执着于真理的烦恼与贪欲的烦恼相应的烦恼，或贪欲的烦恼与执着于真理的烦恼相应的烦恼 - 这些法既是烦恼又是与烦恼相应的。
1153. 什么法是与烦恼相应但不是烦恼的？与这些法相应的法，除去这些法，受蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与烦恼相应但不是烦恼的。

1154. Katame dhammā ganthavippayuttā ganthaniyā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā ganthavippayuttā ganthaniyā.

1155. Katame dhammā ganthavippayuttā aganthaniyā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā ganthavippayuttā aganthaniyā.

Oghagocchakaṃ

1156. Katame dhammā oghā? Cattāro oghā…pe… ime dhammā oghavippayuttā oghaniyā.

Yogagocchakaṃ

1157. Katame dhammā yogā? Cattāro yogā…pe… ime dhammā yogavippayuttā yoganiyā.

Nīvaraṇagocchakaṃ

1158. Katame dhammā nīvaraṇā? Cha nīvaraṇā [nīvaraṇāni (syā.)] – kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ, thinamiddhanīvaraṇaṃ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ, avijjānīvaraṇaṃ.

1159. Tattha katamaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ – idaṃ vuccati kāmacchandanīvaraṇaṃ.

1160. Tattha katamaṃ byāpādanīvaraṇaṃ? Anatthaṃ me acarīti āghāto jāyati, anatthaṃ me caratīti āghāto jāyati; anatthaṃ me carissatīti āghāto jāyati; piyassa me manāpassa anatthaṃ acari…pe… anatthaṃ carati…pe… anatthaṃ carissatīti āghāto jāyati, appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari…pe… atthaṃ carati…pe… atthaṃ carissatīti āghāto jāyati, aṭṭhāne vā pana āghāto jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – idaṃ vuccati byāpādanīvaraṇaṃ.

1161. Tattha katamaṃ thinamiddhanīvaraṇaṃ? Atthi thinaṃ, atthi middhaṃ.

1162. Tattha katamaṃ thinaṃ? Yā cittassa akallatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṃ līyanā līyitattaṃ thinaṃ thiyanā thiyitattaṃ cittassa – idaṃ vuccati thinaṃ.

1163. Tattha katamaṃ middhaṃ? Yā kāyassa akallatā akammaññatā onāho pariyonāho antosamorodho middhaṃ soppaṃ pacalāyikā soppaṃ supanā supitattaṃ – idaṃ vuccati middhaṃ. Iti idañca thinaṃ, idañca middhaṃ – idaṃ vuccati thinamiddhanīvaraṇaṃ.

1164. Tattha katamaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ? Atthi uddhaccaṃ, atthi kukkuccaṃ.

1165. Tattha katamaṃ uddhaccaṃ? Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa – idaṃ vuccati uddhaccaṃ.

1166. Tattha katamaṃ kukkuccaṃ? Akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā, avajje vajjasaññitā, vajje avajjasaññitā. Yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho – idaṃ vuccati kukkuccaṃ. Iti idañca uddhaccaṃ, idañca kukkuccaṃ – idaṃ vuccati uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ.



1154. 其中什么是与烦恼不相应的可被烦恼的法？与这些法不相应的法，包含有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与烦恼不相应的可被烦恼的法。
1155. 其中什么是与烦恼不相应的不可被烦恼的法？无边的道和道果，以及无为界 - 这些法是与烦恼不相应的不可被烦恼的法。
1156. 其中什么是流？四种流...乃至...这些法是与流相应的流。
1157. 其中什么是修行？四种修行...乃至...这些法是与修行相应的修行。
1158. 其中什么是障碍？六种障碍 - 欲望的障碍、嗔恚的障碍、懈怠的障碍、动荡不安的障碍、疑惑的障碍、无明的障碍。
1159. 其中什么是欲望的障碍？对欲的欲望、欲贪、欲的快乐、欲的渴求、欲的亲密、欲的烦恼、欲的迷乱、欲的执着 - 这称为欲望的障碍。
1160. 其中什么是嗔恚的障碍？"他过去伤害了我"而生起愤怒，"他现在伤害我"而生起愤怒；"他将来会伤害我"而生起愤怒；"他过去伤害了我所爱的人"...乃至..."他现在伤害我所爱的人"...乃至..."他将来会伤害我所爱的人"而生起愤怒，"他过去帮助了我不喜欢的人"...乃至..."他现在帮助我不喜欢的人"...乃至..."他将来会帮助我不喜欢的人"而生起愤怒，或在不恰当的情况下生起愤怒。这种心的愤怒、反感、敌意、对抗、恼怒、激怒、极度激怒、嗔恨、憎恶、极度憎恶、心的恶意、心的不满、愤怒、发怒、发怒状态、嗔恨、憎恶、憎恶状态、敌对、对抗、暴躁、不友善、心不满 - 这称为嗔恚的障碍。
1161. 其中什么是懈怠的障碍？有懈怠，有懈怠的状态。
1162. 其中什么是懈怠？那种心的迟钝、无所作为、懒散、无精打采、沉迷、放松、放纵的状态 - 这称为懈怠。
1163. 其中什么是无精打采的障碍？那种身体的迟钝、无所作为、沉重、疲惫、内心的沉闷、昏沉、睡意、沉睡的状态 - 这称为无精打采。也就是说，这就是懈怠，这就是无精打采 - 这称为懈怠的障碍。
1164. 其中什么是动荡不安的障碍？有动荡不安，有动荡不安的状态。
1165. 其中什么是动荡不安？那种心的动荡不安、无法安定、心神的散乱、心的摇摆 - 这称为动荡不安。
1166. 其中什么是疑惑的障碍？对不应当的事物的应当的认知、对应当的事物的不应当的认知、对不应当的事物的贬义认知、对应当的事物的不贬义认知。那种心的疑惑、困扰、心的挣扎、心的分裂 - 这称为疑惑。也就是说，这就是动荡不安，这就是疑惑 - 这称为动荡不安的障碍。

1167. Tattha katamaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ? Satthari kaṅkhati vicikicchati, dhamme kaṅkhati vicikicchati, saṅghe kaṅkhati vicikicchati, sikkhāya kaṅkhati vicikicchati, pubbante kaṅkhati vicikicchati, aparante kaṅkhati vicikicchati, pubbantāparante kaṅkhati vicikicchati, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhati vicikicchati. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsaggāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho – idaṃ vuccati vicikicchānīvaraṇaṃ.

1168. Tattha katamaṃ avijjānīvaraṇaṃ? Dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃः yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṃgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhaṇā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – idaṃ vuccati avijjānīvaraṇaṃ.

Ime dhammā nīvaraṇā.

1169. Katame dhammā no nīvaraṇā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no nīvaraṇā.

1170. Katame dhammā nīvaraṇiyā? Sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā nīvaraṇiyā.

1171. Katame dhammā anīvaraṇiyā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā anīvaraṇiyā.

1172. Katame dhammā nīvaraṇasampayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā nīvaraṇasampayuttā.

1173. Katame dhammā nīvaraṇavippayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā nīvaraṇavippayuttā.

1174. Katame dhammā nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyā ca? Tāneva nīvaraṇāni nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyā ca.

1175. Katame dhammā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā? Tehi dhammehi ye dhammā nīvaraṇiyā, te dhamme ṭhapetvā avasesā sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā.



1167. 其中什么是疑惑的障碍？对佛陀怀疑、犹豫，对法怀疑、犹豫，对僧伽怀疑、犹豫，对学处怀疑、犹豫，对过去怀疑、犹豫，对未来怀疑、犹豫，对过去未来怀疑、犹豫，对缘起法怀疑、犹豫。这种怀疑、犹豫、犹豫状态、疑惑、不确定、二分、分歧、不确定、多重把握、不安、徘徊、不深入、心的僵硬、心的困惑 - 这称为疑惑的障碍。
1168. 其中什么是无明的障碍？对苦的无知、对苦因的无知、对苦灭的无知、对导向苦灭之道的无知、对过去的无知、对未来的无知、对过去未来的无知、对缘起法的无知；这种无知是不可见的、没有领悟的、没有觉知的、没有明了的、没有体悟的、没有把握的、没有深入把握的、没有相应的、没有反思的、没有直接观察的、愚蠢的、无知的、混乱的、无明的、无明的束缚、无明的影响、无明的残余、无明的覆盖、无明的障碍、无明的根源 - 这称为无明的障碍。
这些法是障碍。
1169. 什么法不是障碍？除去这些法，其余的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、无边的受蕴...乃至...识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些法不是障碍。
1170. 什么法是可被障碍的？有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是可被障碍的。
1171. 什么法是不可被障碍的？无边的道和道果，以及无为界 - 这些法是不可被障碍的。
1172. 什么法是与障碍相应的？与这些法相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与障碍相应的。
1173. 什么法是与障碍不相应的？与这些法不相应的受蕴...乃至...识蕴，一切色法，以及无为界 - 这些法是与障碍不相应的。
1174. 什么法既是障碍又是可被障碍的？这些障碍就是障碍和可被障碍的。
1175. 什么法是可被障碍的而不是障碍的？与这些法相应的法，除去这些法，其余的有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是可被障碍的而不是障碍的。

1176. Katame dhammā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā ca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, avijjānīvaraṇaṃ kāmacchandanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, byāpādanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, avijjānīvaraṇaṃ byāpādanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, thinamiddhanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, avijjānīvaraṇaṃ thinamiddhanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, uddhaccanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, avijjānīvaraṇaṃ uddhaccanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, kukkuccanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, avijjānīvaraṇaṃ kukkuccanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, vicikicchānīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, avijjānīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, kāmacchandanīvaraṇaṃ uddhaccanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, uddhaccanīvaraṇaṃ kāmacchandanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, byāpādanīvaraṇaṃ uddhaccanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, uddhaccanīvaraṇaṃ byāpādanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, thinamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, uddhaccanīvaraṇaṃ thinamiddhanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, kukkuccanīvaraṇaṃ uddhaccanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, uddhaccanīvaraṇaṃ kukkuccanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, vicikicchānīvaraṇaṃ uddhaccanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, uddhaccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, avijjānīvaraṇaṃ uddhaccanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, uddhaccanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca – ime dhammā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā ca.

1177. Katame dhammā nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā, te dhamme ṭhapetvā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā.

1178. Katame dhammā nīvaraṇavippayuttā nīvaraṇiyā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā sāsavā kusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā nīvaraṇavippayuttā nīvaraṇiyā.

1179. Katame dhammā nīvaraṇavippayuttā anīvaraṇiyā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā nīvaraṇavippayuttā anīvaraṇiyā.

Parāmāsagocchakaṃ

1180. Katame dhammā parāmāsā? Diṭṭhiparāmāso.



1176. 其中什么是障碍及与障碍相应的法？欲望的障碍与无明的障碍相应， 无明的障碍与欲望的障碍相应，嗔恚的障碍与无明的障碍相应，无明的障碍与嗔恚的障碍相应，懈怠的障碍与无明的障碍相应，无明的障碍与懈怠的障碍相应，动荡不安的障碍与无明的障碍相应，无明的障碍与动荡不安的障碍相应，疑惑的障碍与无明的障碍相应，无明的障碍与疑惑的障碍相应，欲望的障碍与动荡不安的障碍相应，动荡不安的障碍与欲望的障碍相应，嗔恚的障碍与动荡不安的障碍相应，动荡不安的障碍与嗔恚的障碍相应，懈怠的障碍与动荡不安的障碍相应，动荡不安的障碍与懈怠的障碍相应，疑惑的障碍与动荡不安的障碍相应，动荡不安的障碍与疑惑的障碍相应，无明的障碍与动荡不安的障碍相应，动荡不安的障碍与无明的障碍相应 - 这些法既是障碍又是与障碍相应的法。
1177. 什么法既是与障碍相应但不是障碍的？与这些法相应的法，除去这些法，受蕴...乃至...识蕴 - 这些法既是与障碍相应但不是障碍的。
1178. 什么法是与障碍不相应的障碍法？与这些法不相应的法，包含有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与障碍不相应的障碍法。
1179. 什么法是与障碍不相应的不可被障碍的法？无边的道和道果，以及无为界 - 这些法是与障碍不相应的不可被障碍的法。
1180. 什么法是执着？执着于见的执着。

1181. Tattha katamo diṭṭhiparāmāso? Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vāः yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati diṭṭhiparāmāso. Sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhiparāmāso.

Ime dhammā parāmāsā.

1182. Katame dhammā no parāmāsā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no parāmāsā.

1183. Katame dhammā parāmaṭṭhā? Sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā parāmaṭṭhā.

1184. Katame dhammā aparāmaṭṭhā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā aparāmaṭṭhā.

1185. Katame dhammā parāmāsasampayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā parāmāsasampayuttā.

1186. Katame dhammā parāmāsavippayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā parāmāsavippayuttā.

1187. Katame dhammā parāmāsā ceva parāmaṭṭhā ca? Sveva parāmāso parāmāso ceva parāmaṭṭho ca.

1188. Katame dhammā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā? Tehi dhammehi ye dhammā parāmaṭṭhā, te dhamme ṭhapetvā avasesā sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā.

1189. Katame dhammā parāmāsavippayuttā parāmaṭṭhā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā parāmāsavippayuttā parāmaṭṭhā.

1190. Katame dhammā parāmāsavippayuttā aparāmaṭṭhā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā parāmāsavippayuttā aparāmaṭṭhā.

Mahantaradukaṃ

1191. Katame dhammā sārammaṇā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime dhammā sārammaṇā.

1192. Katame dhammā anārammaṇā? Sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā anārammaṇā.

1193. Katame dhammā cittā? Cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu – ime dhammā cittā.

1194. Katame dhammā no cittā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittā.

1195. Katame dhammā cetasikā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cetasikā.

1196. Katame dhammā acetasikā? Cittañca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā acetasikā.



1181. 其中什么是见的执着？是“世界是永恒的”，或“世界是无常的”，或“世界是有限的”，或“世界是无限的”，或“这个生命，这个身体”，或“另一个生命，另一个身体”，或“有如来再生”，或“没有如来再生”，或“有而又没有如来再生”，或“既不有也不没有如来再生”；这种见、见的执着、见的把握、见的执著、见的迷惑、见的束缚、见的依附、见的固定、见的执着、见的错误道路、见的错误方向、见的错误状态、见的安住 - 这称为见的执着。所有的错误见都是见的执着。
这些法是执着。
1182. 什么法不是执着？除去这些法，其余的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、无边的受蕴...乃至...识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些法不是执着。
1183. 什么法是可被执着的？有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是可被执着的。
1184. 什么法是不可被执着的？无边的道和道果，以及无为界 - 这些法是不可被执着的。
1185. 什么法是与执着相应的？与这些法相应的受蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与执着相应的。
1186. 什么法是与执着不相应的？与这些法不相应的受蕴...乃至...识蕴；一切色法，以及无为界 - 这些法是与执着不相应的。
1187. 什么法既是执着又是可被执着的？自身的执着，既是执着又是可被执着的。
1188. 什么法是可被执着的而不是执着的？与这些法相应的法，除去这些法，其余的有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是可被执着的而不是执着的。
1189. 什么法是与执着不相应的可被执着的？与这些法相应的法，包含有烦恼的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴...乃至...识蕴 - 这些法是与执着不相应的可被执着的。
1190. 什么法是与执着不相应的不可被执着的？无边的道和道果，以及无为界 - 这些法是与执着不相应的不可被执着的。
1191. 什么法是显现的？受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这些法是显现的。
1192. 什么法是不显现的？一切色法，以及无为界 - 这些法是不显现的。
1193. 什么法是心的？眼识、耳识、鼻识、舌识、身识、心法、心识法 - 这些法是心的。
1194. 什么法不是心的？受蕴、想蕴、行蕴、一切色法，以及无为界 - 这些法不是心的。
1195. 什么法是心所法？受蕴、想蕴、行蕴 - 这些法是心所法。
1196. 什么法是非心所法？心法、一切色法，以及无为界 - 这些法是非心所法。

1197. Katame dhammā cittasampayuttā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasampayuttā.

1198. Katame dhammā cittavippayuttā? Sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā cittavippayuttā. Cittaṃ na vattabbaṃ – cittena sampayuttantipi, cittena vippayuttantipi.

1199. Katame dhammā cittasaṃsaṭṭhā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasaṃsaṭṭhā.

1200. Katame dhammā cittavisaṃsaṭṭhā? Sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā cittavisaṃsaṭṭhā. Cittaṃ na vattabbaṃ – cittena saṃsaṭṭhantipi, cittena visaṃsaṭṭhantipi.

1201. Katame dhammā cittasamuṭṭhānā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho; kāyaviññatti vacīviññatti; yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ ākāsadhātu āpodhātu rūpassa lahutā rūpassa mudutā rūpassa kammaññatā rūpassa upacayo rūpassa santati kabaḷīkāro āhāro – ime dhammā cittasamuṭṭhānā.

1202. Katame dhammā no cittasamuṭṭhānā? Cittañca, avasesañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasamuṭṭhānā.

1203. Katame dhammā cittasahabhuno? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, kāyaviññatti, vacīviññatti – ime dhammā cittasahabhuno.

1204. Katame dhammā no cittasahabhuno? Cittañca, avasesañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasahabhuno.

1205. Katame dhammā cittānuparivattino? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, kāyaviññatti, vacīviññatti – ime dhammā cittānuparivattino.

1206. Katame dhammā no cittānuparivattino? Cittañca, avasesañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittānuparivattino.

1207. Katame dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā.

1208. Katame dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā? Cittañca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā.

1209. Katame dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno.

1210. Katame dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno? Cittañca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno.

1211. Katame dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino.

1212. Katame dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino? Cittañca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino.

1213. Katame dhammā ajjhattikā? Cakkhāyatanaṃ…pe… manāyatanaṃ – ime dhammā ajjhattikā.

1214. Katame dhammā bāhirā? Rūpāyatanaṃ…pe… dhammāyatanaṃ – ime dhammā bāhirā.

1215. Katame dhammā upādā? Cakkhāyatanaṃ…pe… kabaḷīkāro āhāro – ime dhammā upādā.

1216. Katame dhammā no upādā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho, cattāro ca mahābhūtā, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no upādā.



1197. Katame dhammā cittasampayuttā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasampayuttā.

1198. Katame dhammā cittavippayuttā? Sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā cittavippayuttā. Cittaṃ na vattabbaṃ – cittena sampayuttantipi, cittena vippayuttantipi.

1199. Katame dhammā cittasaṃsaṭṭhā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasaṃsaṭṭhā.

1200. Katame dhammā cittavisaṃsaṭṭhā? Sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā cittavisaṃsaṭṭhā. Cittaṃ na vattabbaṃ – cittena saṃsaṭṭhantipi, cittena visaṃsaṭṭhantipi.

1201. Katame dhammā cittasamuṭṭhānā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho; kāyaviññatti vacīviññatti; yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ ākāsadhātu āpodhātu rūpassa lahutā rūpassa mudutā rūpassa kammaññatā rūpassa upacayo rūpassa santati kabaḷīkāro āhāro – ime dhammā cittasamuṭṭhānā.

1202. Katame dhammā no cittasamuṭṭhānā? Cittañca, avasesañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasamuṭṭhānā.

1203. Katame dhammā cittasahabhuno? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, kāyaviññatti, vacīviññatti – ime dhammā cittasahabhuno.

1204. Katame dhammā no cittasahabhuno? Cittañca, avasesañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasahabhuno.

1205. Katame dhammā cittānuparivattino? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, kāyaviññatti, vacīviññatti – ime dhammā cittānuparivattino.

1206. Katame dhammā no cittānuparivattino? Cittañca, avasesañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittānuparivattino.

1207. Katame dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā.

1208. Katame dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā? Cittañca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā.

1209. Katame dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno.

1210. Katame dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno? Cittañca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno.

1211. Katame dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino.

1212. Katame dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino? Cittañca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino.

1213. Katame dhammā ajjhattikā? Cakkhāyatanaṃ…pe… manāyatanaṃ – ime dhammā ajjhattikā.

1214. Katame dhammā bāhirā? Rūpāyatanaṃ…pe… dhammāyatanaṃ – ime dhammā bāhirā.

1215. Katame dhammā upādā? Cakkhāyatanaṃ…pe… kabaḷīkāro āhāro – ime dhammā upādā.

1216. Katame dhammā no upādā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho, cattāro ca mahābhūtā, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no upādā.



1197. Katame dhammā cittasampayuttā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasampayuttā.

1198. Katame dhammā cittavippayuttā? Sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā cittavippayuttā. Cittaṃ na vattabbaṃ – cittena sampayuttantipi, cittena vippayuttantipi.

1199. Katame dhammā cittasaṃsaṭṭhā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasaṃsaṭṭhā.

1200. Katame dhammā cittavisaṃsaṭṭhā? Sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā cittavisaṃsaṭṭhā. Cittaṃ na vattabbaṃ – cittena saṃsaṭṭhantipi, cittena visaṃsaṭṭhantipi.

1201. Katame dhammā cittasamuṭṭhānā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho; kāyaviññatti vacīviññatti; yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ ākāsadhātu āpodhātu rūpassa lahutā rūpassa mudutā rūpassa kammaññatā rūpassa upacayo rūpassa santati kabaḷīkāro āhāro – ime dhammā cittasamuṭṭhānā.

1202. Katame dhammā no cittasamuṭṭhānā? Cittañca, avasesañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasamuṭṭhānā.

1203. Katame dhammā cittasahabhuno? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, kāyaviññatti, vacīviññatti – ime dhammā cittasahabhuno.

1204. Katame dhammā no cittasahabhuno? Cittañca, avasesañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasahabhuno.

1205. Katame dhammā cittānuparivattino? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, kāyaviññatti, vacīviññatti – ime dhammā cittānuparivattino.

1206. Katame dhammā no cittānuparivattino? Cittañca, avasesañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittānuparivattino.

1207. Katame dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā.

1208. Katame dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā? Cittañca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā.

1209. Katame dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno.

1210. Katame dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno? Cittañca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno.

1211. Katame dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ime dhammā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino.

1212. Katame dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino? Cittañca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino.

1213. Katame dhammā ajjhattikā? Cakkhāyatanaṃ…pe… manāyatanaṃ – ime dhammā ajjhattikā.

1214. Katame dhammā bāhirā? Rūpāyatanaṃ…pe… dhammāyatanaṃ – ime dhammā bāhirā.

1215. Katame dhammā upādā? Cakkhāyatanaṃ…pe… kabaḷīkāro āhāro – ime dhammā upādā.

1216. Katame dhammā no upādā? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho, cattāro ca mahābhūtā, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no upādā.




1197. 什么是与心相应的法？受蕴、想蕴、行蕴——这些法是与心相应的。
1198. 什么是与心不相应的法？一切色法和无为界——这些法是与心不相应的。心不可说是与心相应或与心不相应。
1199. 什么是与心相杂的法？受蕴、想蕴、行蕴——这些法是与心相杂的。
1200. 什么是与心不相杂的法？一切色法和无为界——这些法是与心不相杂的。心不可说是与心相杂或与心不相杂。
1201. 什么是由心所生的法？受蕴、想蕴、行蕴；身表、语表；以及其他任何由心所生、以心为因、由心所起的色法，即色处、声处、香处、味处、触处、空界、水界、色轻快性、色柔软性、色适业性、色积集、色相续、段食——这些法是由心所生的。
1202. 什么是非由心所生的法？心本身，以及其余的色法，和无为界——这些法是非由心所生的。
1203. 什么是与心俱生的法？受蕴、想蕴、行蕴、身表、语表——这些法是与心俱生的。
1204. 什么是非与心俱生的法？心本身，以及其余的色法，和无为界——这些法是非与心俱生的。
1205. 什么是随心转的法？受蕴、想蕴、行蕴、身表、语表——这些法是随心转的。
1206. 什么是不随心转的法？心本身，以及其余的色法，和无为界——这些法是不随心转的。
1207. 什么是与心相杂且由心所生的法？受蕴、想蕴、行蕴——这些法是与心相杂且由心所生的。
1208. 什么是非与心相杂且由心所生的法？心本身，以及一切色法，和无为界——这些法是非与心相杂且由心所生的。
1209. 什么是与心相杂、由心所生且与心俱生的法？受蕴、想蕴、行蕴——这些法是与心相杂、由心所生且与心俱生的。
1210. 什么是非与心相杂、由心所生且与心俱生的法？心本身，以及一切色法，和无为界——这些法是非与心相杂、由心所生且与心俱生的。
1211. 什么是与心相杂、由心所生且随心转的法？受蕴、想蕴、行蕴——这些法是与心相杂、由心所生且随心转的。
1212. 什么是非与心相杂、由心所生且随心转的法？心本身，以及一切色法，和无为界——这些法是非与心相杂、由心所生且随心转的。
1213. 什么是内法？眼处乃至意处——这些法是内法。
1214. 什么是外法？色处乃至法处——这些法是外法。
1215. 什么是所造色？眼处乃至段食——这些法是所造色。
1216. 什么是非所造色？受蕴、想蕴、行蕴、识蕴，以及四大种，和无为界——这些法是非所造色。

1217. Katame dhammā upādiṇṇā? Sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; yañca rūpaṃ kammassa katattā – ime dhammā upādiṇṇā .

1218. Katame dhammā anupādiṇṇā? Sāsavā kusalākusalā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā, yañca rūpaṃ na kammassa katattā, apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā anupādiṇṇā.

Upādānagocchakaṃ

1219. Katame dhammā upādānā? Cattāri upādānāni – kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ [kāmūpādānaṃ diṭṭhūpādānaṃ sīlabbatūpādānaṃ attavādūpādānaṃ (sī.)].

1220. Tattha katamaṃ kāmupādānaṃ? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ – idaṃ vuccati kāmupādānaṃ.

1221. Tattha katamaṃ diṭṭhupādānaṃ? Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā [samaggatā (ka.)] sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – idaṃ vuccati diṭṭhupādānaṃ. Ṭhapetvā sīlabbatupādānañca attavādupādānañca sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhupādānaṃ.

1222. Tattha katamaṃ sīlabbatupādānaṃ? Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi, vatena suddhi, sīlabbatena suddhīti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – idaṃ vuccati sīlabbatupādānaṃ.

1223. Tattha katamaṃ attavādupādānaṃ? Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – idaṃ vuccati attavādupādānaṃ.

Ime dhammā upādānā.

1224. Katame dhammā no upādānā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no upādānā.

1225. Katame dhammā upādāniyā? Sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā upādāniyā.



1217. 什么是所依的法？有为的善法和恶法的果报，欲界、色界、无色界；受蕴……等……识蕴；以及因业而生的色法——这些法是所依的。
1218. 什么是非所依的法？有为的善法和恶法，欲界、色界、无色界；受蕴……等……识蕴；那些法是行为，不是善法也不是恶法，也不是业果，因业而生的色法，未圆满的道和道果，以及无为界——这些法是非所依的。
1219. 什么是依附的法？四种依附——欲依附、见依附、戒见依附、我见依附。
1220. 什么是欲依附？对欲望的贪著、欲乐、欲求、欲念、欲爱、欲苦、欲迷、欲执著的心——这称之为欲依附。
1221. 什么是见依附？没有给予，没有获得，没有燃烧，没有善恶业的果报，没有这个世界，没有彼世界，没有母亲，没有父亲，没有生者，没有即生者，没有这个世界的修行者和婆罗门，正行者、正修行者，他们自己亲证并宣说这个世界和彼世界——这样的见解是见所执、见所取、见所持、见所迷、见所缠、见所系、见所执、见所立、见所依、见所偏、见所执著、见所迷失——这称之为见依附。除了戒见依附和我见依附外，所有的都是错误见。
1222. 什么是戒见依附？在外面，修行者和婆罗门通过戒律而清净、通过言辞而清净、通过戒律的清净——这样的见解是见所执、见所取、见所持、见所迷、见所缠、见所系、见所执、见所立、见所依、见所偏、见所执著、见所迷失——这称之为戒见依附。
1223. 什么是我见依附？在此，未曾听闻的普通人，对圣者的法没有见解，对圣者的法没有理解，对圣者的法没有亲证，未曾见到善人，对善人的法没有见解，对善人的法没有理解，对善人的法没有亲证，认为色法是我，或我在色法中，或色法在我中。对受……等……想……等……行……等……识，认为识法是我，或我在识法中，或识法在我中。这样的见解是见所执、见所取、见所持、见所迷、见所缠、见所系、见所执、见所立、见所依、见所偏、见所执著、见所迷失——这称之为我见依附。
这些法是依附的法。
1224. 什么是非依附的法？这些法除外，其余的善法和恶法是可说的法，欲界、色界、无色界，未圆满的；受蕴……等……识蕴；一切色法和无为界——这些法是非依附的。
1225. 什么是依附法？有为的善法和恶法，欲界、色界、无色界；色蕴……等……识蕴——这些法是依附的法。

1226. Katame dhammā anupādāniyā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā anupādāniyā.

1227. Katame dhammā upādānasampayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā upādānasampayuttā.

1228. Katame dhammā upādānavippayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā upādānavippayuttā.

1229. Katame dhammā upādānā ceva upādāniyā ca? Tāneva upādānāni upādānā ceva upādāniyā ca.

1230. Katame dhammā upādāniyā ceva no ca upādānā? Tehi dhammehi ye dhammā upādāniyā , te dhamme ṭhapetvā avasesā sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā upādāniyā ceva no ca upādānā.

1231. Katame dhammā upādānā ceva upādānasampayuttā ca? Diṭṭhupādānaṃ kāmupādānena upādānañceva upādānasampayuttañca, kāmupādānaṃ diṭṭhupādānena upādānañceva upādānasampayuttañca, sīlabbatupādānaṃ kāmupādānena upādānañceva upādānasampayuttañca, kāmupādānaṃ sīlabbatupādānena upādānañceva upādānasampayuttañca , attavādupādānaṃ kāmupādānena upādānañceva upādānasampayuttañca, kāmupādānaṃ attavādupādānena upādānañceva upādānasampayuttañca – ime dhammā upādānā ceva upādānasampayuttā ca.

1232. Katame dhammā upādānasampayuttā ceva no ca upādānā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā, te dhamme ṭhapetvā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā upādānasampayuttā ceva no ca upādānā.

1233. Katame dhammā upādānavippayuttā upādāniyā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā , rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā upādānavippayuttā upādāniyā.

1234. Katame dhammā upādānavippayuttā anupādāniyā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā upādānavippayuttā anupādāniyā.

Nikkhepakaṇḍe dutiyabhāṇavāro.

Kilesagocchakaṃ

1235. Katame dhammā kilesā? Dasa kilesavatthūni – lobho, doso, moho, māno, diṭṭhi, vicikicchā, thinaṃ, uddhaccaṃ, ahirīkaṃ, anottappaṃ.



1226. 什么是非依附的法？未圆满的道和道果，以及无为界——这些法是非依附的。
1227. 什么是与依附相应的法？与这些法相应的法有受蕴……等……识蕴——这些法是与依附相应的。
1228. 什么是与依附不相应的法？与这些法不相应的法有受蕴……等……识蕴；一切色法和无为界——这些法是与依附不相应的。
1229. 什么是依附的法和依附法？这些就是依附的法和依附法。
1230. 什么是依附法而非依附的法？与这些法相应的法是依附法，除去这些法，其余的有为的善法和恶法是可说的法，欲界、、无；色蕴……等……识蕴——这些法是依附法而非依附的法。
1231. 什么是依附法和与依附相应的法？见依附与欲依附相应的依附法，欲依附与见依附相应的依附法，戒见依附与欲依附相应的依附法，欲依附与戒见依附相应的依附法，我见依附与欲依附相应的依附法，欲依附与我见依附相应的依附法——这些法是依附法和与依附相应的法。
1232. 什么是与依附相应而非依附的法？与这些法相应的法，除去这些法，受蕴……等……识蕴——这些法是与依附相应而非依附的法。
1233. 什么是与依附不相应的依附法？与这些法不相应的法是有为的善法和恶法，欲界、、无；色蕴……等……识蕴——这些法是与依附不相应的依附法。
1234. 什么是与依附不相应的非依附法？未圆满的道和道果，以及无为界——这些法是与依附不相应的非依附法。
1235. 什么是烦恼？十种烦恼的对象——贪、恨、痴、我慢、见解、疑惑、昏沉、躁动、不羞耻、不忏悔。

1236. Tattha katamo lobho? Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandīrāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paligedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhinī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkhā paṭibandhu āsā āsisanā āsisitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañjikatā sādhukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chādanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati lobho.

1237. Tattha katamo doso? Anatthaṃ me acarīti āghāto jāyati, anatthaṃ me caratīti āghāto jāyati, anatthaṃ me carissatīti āghāto jāyati, piyassa me manāpassa anatthaṃ acari…pe… anatthaṃ carati…pe… anatthaṃ carissatīti āghāto jāyati, appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari…pe… atthaṃ carati…pe… atthaṃ carissatīti āghāto jāyati, aṭṭhāne vā pana āghāto jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ vuccati doso.

1238. Tattha katamo moho? Dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ . Yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṃgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhaṇā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati moho.

1239. Tattha katamo māno? Seyyohamasmīti māno, sadisohamasmīti māno, hīnohamasmīti māno; yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnamo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati māno.



1236. 其中什么是贪？凡是贪欲、贪著、爱恋、喜好、欢喜、欢喜的贪欲、心的贪著、欲望、迷恋、执著、贪婪、极度贪婪、执着、沉溺、动摇、欺骗、生产者、产生者、缝合者、网罗者、流动者、粘着者、线、扩散者、积累者、伴侣、愿望、有的网、林、丛林、亲密、爱恋、期待、束缚、希望、期望、期望的状态、对色的希望、对声的希望、对香的希望、对味的希望、对触的希望、对获得的希望、对财富的希望、对子女的希望、对生命的希望、喃喃自语、反复喃喃自语、过度喃喃自语、喃喃自语、喃喃自语的状态、喃喃自语的本质、贪婪、贪婪的行为、贪婪的状态、渴求、渴望善事、非法的贪欲、不正当的贪婪、渴望、渴求、愿望、羡慕、强烈愿望、欲爱、有爱、无有爱、色爱、无色爱、灭爱、色爱、声爱、香爱、味爱、触爱、法爱、暴流、轭、结、取、障碍、盖、遮蔽、束缚、随烦恼、随眠、缠缚、藤蔓、吝啬、苦根、苦因、苦源、魔罗的绳索、魔罗的鱼钩、魔罗的境界、爱河、爱网、爱绳、爱海、贪婪、贪欲、不善根——这被称为贪。
1237. 其中什么是瞋？"他曾对我不利"而生瞋恨，"他正对我不利"而生瞋恨，"他将对我不利"而生瞋恨，"他曾对我所爱所喜之人不利"……"他正对我所爱所喜之人不利"……"他将对我所爱所喜之人不利"而生瞋恨，"他曾对我所不爱所不喜之人有利"……"他正对我所不爱所不喜之人有利"……"他将对我所不爱所不喜之人有利"而生瞋恨，或在不适当的场合生瞋恨。凡是这样的心的瞋恨、反感、敌意、对抗、愤怒、激怒、大怒、瞋、恼怒、极度恼怒、心的暴躁、意的恼怒、忿怒、发怒、发怒的状态、瞋、瞋恚、瞋恚的状态、暴躁、暴躁行为、暴躁的状态、敌意、对抗、凶暴、不满、心的不悦——这被称为瞋。
1238. 其中什么是痴？对苦的无知，对苦集的无知，对苦灭的无知，对趣向苦灭之道的无知，对过去的无知，对未来的无知，对过去未来的无知，对此缘性缘起诸法的无知。凡是这样的无知、不见、不通达、不了解、不觉悟、不洞察、不把握、不深入、不考察、不反省、不亲证、愚钝、愚痴、不正知、痴、迷惑、极度迷惑、无明、无明暴流、无明轭、无明随眠、无明缠缚、无明障、痴、不善根——这被称为痴。
1239. 其中什么是慢？"我胜过"的慢，"我相等"的慢，"我不如"的慢；凡是这样的慢、自负、自负的状态、傲慢、骄傲、旗帜、自大、心的自满——这被称为慢。

1240. Tattha katamā diṭṭhi? Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vāः yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati diṭṭhi. Sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhi.

1241. Tattha katamā vicikicchā? Satthari kaṅkhati vicikicchati, dhamme kaṅkhati vicikicchati, saṅghe kaṅkhati vicikicchati sikkhāya kaṅkhati vicikicchati, pubbante kaṅkhati vicikicchati, aparante kaṅkhati vicikicchati, pubbantāparante kaṅkhati vicikicchati, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhati vicikicchatiः yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo, anekaṃsaggāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho – ayaṃ vuccati vicikicchā.

1242. Tattha katamaṃ thinaṃ? Yā cittassa akallatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṃ līyanā līyitattaṃ thinaṃ thiyanā thiyitattaṃ cittassa – idaṃ vuccati thinaṃ.

1243. Tattha katamaṃ uddhaccaṃ? Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa – idaṃ vuccati uddhaccaṃ.

1244. Tattha katamaṃ ahirikaṃ? Yaṃ na hirīyati hiriyitabbena, na hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ vuccati ahirikaṃ.

1245. Tattha katamaṃ anottappaṃ? Yaṃ na ottappati ottappitabbena, na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ vuccati anottappaṃ.

Ime dhammā kilesā.

1246. Katame dhammā no kilesā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho …pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā no kilesā.

1247. Katame dhammā saṃkilesikā? Sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā saṃkilesikā.

1248. Katame dhammā asaṃkilesikā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā asaṃkilesikā.

1249. Katame dhammā saṃkiliṭṭhā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho, doso, moho; tadekaṭṭhā ca kilesā, taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā saṃkiliṭṭhā.

1250. Katame dhammā asaṃkiliṭṭhā? Kusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā asaṃkiliṭṭhā.

1251. Katame dhammā kilesasampayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā kilesasampayuttā.

1252. Katame dhammā kilesavippayuttā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho ; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā kilesavippayuttā.



1240. 其中什么是见？"世界是常"或"世界是无常"，"世界是有边"或"世界是无边"，"命即是身"或"命与身是别的"，"如来死后存在"或"如来死后不存在"，"如来死后既存在又不存在"或"如来死后既非存在又非不存在"：凡是这样的见解、见所执、见所取、见所持、见所迷、见所缠、见所系、执取、执著、偏执、妄执、邪道、邪路、邪性、外道处、颠倒执取——这被称为见。一切邪见都是见。
1241. 其中什么是疑？对佛陀怀疑犹豫，对法怀疑犹豫，对僧伽怀疑犹豫，对学处怀疑犹豫，对过去怀疑犹豫，对未来怀疑犹豫，对过去未来怀疑犹豫，对此缘性缘起诸法怀疑犹豫：凡是这样的怀疑、怀疑的状态、怀疑的本质、疑惑、犹豫、两难、歧路、不确定、多方把握、徘徊、踌躇、不深入、心的僵硬、心的困惑——这被称为疑。
1242. 其中什么是昏沉？心的不适应性、不堪任性、退缩、畏缩、萎靡、萎靡的状态、萎靡的本质、昏沉、昏沉的状态、昏沉的本质——这被称为昏沉。
1243. 其中什么是掉举？心的掉举、不平静、心的散乱、心的动摇——这被称为掉举。
1244. 其中什么是无惭？对应当惭愧的不感到惭愧，对恶不善法的生起不感到惭愧——这被称为无惭。
1245. 其中什么是无愧？对应当畏惧的不感到畏惧，对恶不善法的生起不感到畏惧——这被称为无愧。
这些法是烦恼。
1246. 什么是非烦恼法？除去这些法，其余的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、出世间；受蕴……等……识蕴；一切色法，以及无为界——这些法是非烦恼法。
1247. 什么是可染污法？有漏的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴……等……识蕴——这些法是可染污法。
1248. 什么是不可染污法？出世间的道、道果，以及无为界——这些法是不可染污法。
1249. 什么是已染污法？三不善根——贪、瞋、痴；与之相应的烦恼，与之相应的受蕴……等……识蕴，由此产生的身业、语业、意业——这些法是已染污法。
1250. 什么是未染污法？善、无记法，欲界、色界、无色界、出世间；受蕴……等……识蕴；一切色法，以及无为界——这些法是未染污法。
1251. 什么是与烦恼相应法？与这些法相应的受蕴……等……识蕴——这些法是与烦恼相应法。
1252. 什么是与烦恼不相应法？与这些法不相应的受蕴……等……识蕴；一切色法，以及无为界——这些法是与烦恼不相应法。

1253. Katame dhammā kilesā ceva saṃkilesikā ca? Teva kilesā kilesā ceva saṃkilesikā ca.

1254. Katame dhammā saṃkilesikā ceva no ca kilesā? Tehi dhammehi ye dhammā saṃkilesikā, te dhamme ṭhapetvā avasesā sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā saṃkilesikā ceva no ca kilesā.

1255. Katame dhammā kilesā ceva saṃkiliṭṭhā ca? Teva kilesā kilesā ceva saṃkiliṭṭhā ca.

1256. Katame dhammā saṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesā? Tehi dhammehi ye dhammā saṃkiliṭṭhā, te dhamme ṭhapetvā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā saṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesā.



1253. 什么是烦恼法和可染污法？这些就是烦恼法和可染污法。
1254. 什么是可染污法而非烦恼法？与这些法相应的法是可染污法，除去这些法，其余的有漏的善法和恶法是可说的法，欲界、、无；色蕴……等……识蕴——这些法是可染污法而非烦恼法。
1255. 什么是烦恼法和已染污法？这些就是烦恼法和已染污法。
1256. 什么是已染污法而非烦恼法？与这些法相应的法是已染污法，除去这些法，受蕴……等……识蕴——这些法是已染污法而非烦恼法。

1257.

很抱歉,您提供的文本中只有一个章节编号1257,但没有任何内容。如果您有更多文本需要翻译,请提供完整的内容,我会按照您的要求进行翻译。如果没有更多内容,那么这里就没有什么可以翻译的了。

 Katame dhammā kilesā ceva kilesasampayuttā ca? Lobho mohena kileso ceva kilesasampayutto ca, moho lobhena kileso ceva kilesasampayutto ca, doso mohena kileso ceva kilesasampayutto ca, moho dosena kileso ceva kilesasampayutto ca, māno mohena kileso ceva kilesasampayutto ca, moho mānena kileso ceva kilesasampayutto ca, diṭṭhi mohena kileso ceva kilesasampayuttā ca, moho diṭṭhiyā kileso ceva kilesasampayutto ca , vicikicchā mohena kileso ceva kilesasampayuttā ca, moho vicikicchāya kileso ceva kilesasampayutto ca, thinaṃ mohena kileso ceva kilesasampayuttañca, moho thinena kileso ceva kilesasampayutto ca, uddhaccaṃ mohena kileso ceva kilesasampayuttañca, moho uddhaccena kileso ceva kilesasampayutto ca, ahirikaṃ mohena kileso ceva kilesasampayuttañca, moho ahirikena kileso ceva kilesasampayutto ca, anottappaṃ mohena kileso ceva kilesasampayuttañca, moho anottappena kileso ceva kilesasampayutto ca, lobho uddhaccena kileso ceva kilesasampayutto ca, uddhaccaṃ lobhena kileso ceva kilesasampayuttañca, doso uddhaccena kileso ceva kilesasampayutto ca, uddhaccaṃ dosena kileso ceva kilesasampayuttañca, moho uddhaccena kileso ceva kilesasampayutto ca, uddhaccaṃ mohena kileso ceva kilesasampayuttañca, māno uddhaccena kileso ceva kilesasampayutto ca, uddhaccaṃ mānena kileso ceva kilesasampayuttañca, diṭṭhi uddhaccena kileso ceva kilesasampayuttā ca, uddhaccaṃ diṭṭhiyā kileso ceva kilesasampayuttañca, vicikicchā uddhaccena kileso ceva kilesasampayuttā ca, uddhaccaṃ vicikicchāya kileso ceva kilesasampayuttañca, thinaṃ uddhaccena kileso ceva kilesasampayuttañca, uddhaccaṃ thinena kileso ceva kilesasampayuttañca, ahirikaṃ uddhaccena kileso ceva kilesasampayuttañca, uddhaccaṃ ahirikena kileso ceva kilesasampayuttañca, anottappaṃ uddhaccena kileso ceva kilesasampayuttañca, uddhaccaṃ anottappena kileso ceva kilesasampayuttañca, lobho ahirikena kileso ceva kilesasampayutto ca, ahirikaṃ lobhena kileso ceva kilesasampayuttañca, doso ahirikena kileso ceva kilesasampayutto ca, ahirikaṃ dosena kileso ceva kilesasampayuttañca, moho ahirikena kileso ceva kilesasampayutto ca, ahirikaṃ mohena kileso ceva kilesasampayuttañca, māno ahirikena kileso ceva kilesasampayutto ca , ahirikaṃ mānena kileso ceva kilesasampayuttañca, diṭṭhi ahirikena kileso ceva kilesasampayuttā ca, ahirikaṃ diṭṭhiyā kileso ceva kilesasampayuttañca, vicikicchā ahirikena kileso ceva kilesasampayuttā ca, ahirikaṃ vicikicchāya kileso ceva kilesasampayuttañca, thinaṃ ahirikena kileso ceva kilesasampayuttañca, ahirikaṃ thinena kileso ceva kilesasampayuttañca, uddhaccaṃ ahirikena kileso ceva kilesasampayuttañca, ahirikaṃ uddhaccena kileso ceva kilesasampayuttañca, anottappaṃ ahirikena kileso ceva kilesasampayuttañca, ahirikaṃ anottappena kileso ceva kilesasampayuttañca, lobho anottappena kileso ceva kilesasampayutto ca, anottappaṃ lobhena kileso ceva kilesasampayuttañca , doso anottappena kileso ceva kilesasampayutto ca, anottappaṃ dosena kileso ceva kilesasampayuttañca, moho anottappena kileso ceva kilesasampayut

什么法既是烦恼又与烦恼相应？
贪与痴既是烦恼又与烦恼相应，痴与贪既是烦恼又与烦恼相应。瞋与痴既是烦恼又与烦恼相应，痴与瞋既是烦恼又与烦恼相应。慢与痴既是烦恼又与烦恼相应，痴与慢既是烦恼又与烦恼相应。见与痴既是烦恼又与烦恼相应，痴与见既是烦恼又与烦恼相应。疑与痴既是烦恼又与烦恼相应，痴与疑既是烦恼又与烦恼相应。昏沉与痴既是烦恼又与烦恼相应，痴与昏沉既是烦恼又与烦恼相应。掉举与痴既是烦恼又与烦恼相应，痴与掉举既是烦恼又与烦恼相应。无惭与痴既是烦恼又与烦恼相应，痴与无惭既是烦恼又与烦恼相应。无愧与痴既是烦恼又与烦恼相应，痴与无愧既是烦恼又与烦恼相应。
贪与掉举既是烦恼又与烦恼相应，掉举与贪既是烦恼又与烦恼相应。瞋与掉举既是烦恼又与烦恼相应，掉举与瞋既是烦恼又与烦恼相应。痴与掉举既是烦恼又与烦恼相应，掉举与痴既是烦恼又与烦恼相应。慢与掉举既是烦恼又与烦恼相应，掉举与慢既是烦恼又与烦恼相应。见与掉举既是烦恼又与烦恼相应，掉举与见既是烦恼又与烦恼相应。疑与掉举既是烦恼又与烦恼相应，掉举与疑既是烦恼又与烦恼相应。昏沉与掉举既是烦恼又与烦恼相应，掉举与昏沉既是烦恼又与烦恼相应。无惭与掉举既是烦恼又与烦恼相应，掉举与无惭既是烦恼又与烦恼相应。无愧与掉举既是烦恼又与烦恼相应，掉举与无愧既是烦恼又与烦恼相应。
贪与无惭既是烦恼又与烦恼相应，无惭与贪既是烦恼又与烦恼相应。瞋与无惭既是烦恼又与烦恼相应，无惭与瞋既是烦恼又与烦恼相应。痴与无惭既是烦恼又与烦恼相应，无惭与痴既是烦恼又与烦恼相应。慢与无惭既是烦恼又与烦恼相应，无惭与慢既是烦恼又与烦恼相应。见与无惭既是烦恼又与烦恼相应，无惭与见既是烦恼又与烦恼相应。疑与无惭既是烦恼又与烦恼相应，无惭与疑既是烦恼又与烦恼相应。昏沉与无惭既是烦恼又与烦恼相应，无惭与昏沉既是烦恼又与烦恼相应。掉举与无惭既是烦恼又与烦恼相应，无惭与掉举既是烦恼又与烦恼相应。无愧与无惭既是烦恼又与烦恼相应，无惭与无愧既是烦恼又与烦恼相应。
贪与无愧既是烦恼又与烦恼相应，无愧与贪既是烦恼又与烦恼相应。瞋与无愧既是烦恼又与烦恼相应，无愧与瞋既是烦恼又与烦恼相应。痴与无愧既是烦恼又与烦恼相应

to ca, anottappaṃ mohena kileso ceva kilesasampayuttañca, māno anottappena kileso ceva kilesasampayutto ca, anottappaṃ mānena kileso ceva kilesasampayuttañca, diṭṭhi anottappena kileso ceva kilesasampayuttā ca, anottappaṃ diṭṭhiyā kileso ceva kilesasampayuttañca, vicikicchā anottappena kileso ceva kilesasampayuttā ca, anottappaṃ vicikicchāya kileso ceva kilesasampayuttañca, thinaṃ anottappena kileso ceva kilesasampayuttañca, anottappaṃ thinena kileso ceva kilesasampayuttañca, uddhaccaṃ anottappena kileso ceva kilesasampayuttañca, anottappaṃ uddhaccena kileso ceva kilesasampayuttañca, ahirikaṃ anottappena kileso ceva kilesasampayuttañca, anottappaṃ ahirikena kileso ceva kilesasampayuttañca – ime dhammā kilesā ceva kilesasampayuttā ca.

1258. Katame dhammā kilesasampayuttā ceva no ca kilesā? Tehi dhammehi ye dhammā sampayuttā te dhamme ṭhapetvā vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā kilesasampayuttā ceva no ca kilesā.

1259. Katame dhammā kilesavippayuttā saṃkilesikā? Tehi dhammehi ye dhammā vippayuttā sāsavā kusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā kilesavippayuttā saṃkilesikā.

1260. Katame dhammā kilesavippayuttā asaṃkilesikā ? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā kilesavippayuttā asaṃkilesikā.

Piṭṭhidukaṃ

1261. Katame dhammā dassanena pahātabbā? Tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso.

1262. Tattha katamā sakkāyadiṭṭhi? Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati sakkāyadiṭṭhi.

1263. Tattha katamā vicikicchā? Satthari kaṅkhati vicikicchati…pe… thambhitattaṃ cittassa manovilekho – ayaṃ vuccati vicikicchā.

1264. Tattha katamo sīlabbataparāmāso? Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhīti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati sīlabbataparāmāso. Imāni tīṇi saṃyojanāni, tadekaṭṭhā ca kilesā, taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ – ime dhammā dassanena pahātabbā.

1265. Katame dhammā na dassanena pahātabbā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā na dassanena pahātabbā.

1266. Katame dhammā bhāvanāya pahātabbā? Avaseso lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā, taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ manokammaṃ – ime dhammā bhāvanāya pahātabbā.



痴与无愧既是烦恼又与烦恼相应，无愧与痴既是烦恼又与烦恼相应。慢与无愧既是烦恼又与烦恼相应，无愧与慢既是烦恼又与烦恼相应。见与无愧既是烦恼又与烦恼相应，无愧与见既是烦恼又与烦恼相应。疑与无愧既是烦恼又与烦恼相应，无愧与疑既是烦恼又与烦恼相应。昏沉与无愧既是烦恼又与烦恼相应，无愧与昏沉既是烦恼又与烦恼相应。掉举与无愧既是烦恼又与烦恼相应，无愧与掉举既是烦恼又与烦恼相应。无惭与无愧既是烦恼又与烦恼相应，无愧与无惭既是烦恼又与烦恼相应——这些法既是烦恼又与烦恼相应。
1258. 什么法与烦恼相应而非烦恼？与这些法相应的法，除去这些法，受蕴……等……识蕴——这些法与烦恼相应而非烦恼。
1259. 什么法与烦恼不相应而可染污？与这些法不相应的有漏善法和无记法，欲界、色界、无色界；色蕴……等……识蕴——这些法与烦恼不相应而可染污。
1260. 什么法与烦恼不相应而不可染污？出世间的道、道果，以及无为界——这些法与烦恼不相应而不可染污。
背诵双法
1261. 什么法应由见而断？三结——有身见、疑、戒禁取。
1262. 其中什么是有身见？在此，未受教导的凡夫，不见圣者，不知圣法，不善巧圣法，未受圣法训练，不见善人，不知善人法，未受善人法训练，认为色是我，或我拥有色，或色在我中，或我在色中。认为受……想……行……识是我，或我拥有识，或识在我中，或我在识中。凡是这样的见解、见所执……等……颠倒执取——这被称为有身见。
1263. 其中什么是疑？对佛陀怀疑犹豫……等……心的僵硬、心的困惑——这被称为疑。
1264. 其中什么是戒禁取？认为在此之外的沙门婆罗门以戒得清净，以禁得清净，以戒禁得清净——凡是这样的见解、见所执……等……颠倒执取——这被称为戒禁取。这三结，与之相应的烦恼，与之相应的受蕴……等……识蕴，由此产生的身业、语业、意业——这些法应由见而断。
1265. 什么法不应由见而断？除去这些法，其余的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、出世间；受蕴……等……识蕴；一切色法，以及无为界——这些法不应由见而断。
1266. 什么法应由修而断？剩余的贪、瞋、痴，与之相应的烦恼，与之相应的受蕴……等……识蕴，由此产生的身业、语业、意业——这些法应由修而断。

1267. Katame dhammā na bhāvanāya pahātabbā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho …pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā na bhāvanāya pahātabbā.

1268. Katame dhammā dassanena pahātabbahetukā? Tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso.

1269. Tattha katamā sakkāyadiṭṭhi? Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati sakkāyadiṭṭhi.

1270. Tattha katamā vicikicchā? Satthari kaṅkhati vicikicchati…pe… thambhitattaṃ cittassa manovilekho – ayaṃ vuccati vicikicchā.

1271. Tattha katamo sīlabbataparāmāso? Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhīti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati sīlabbataparāmāso. Imāni tīṇi saṃyojanāni, tadekaṭṭhā ca kilesā, taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā dassanena pahātabbahetukā. Tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso – ime dhammā dassanena pahātabbā. Tadekaṭṭho lobho doso moho – ime dhammā dassanena pahātabbahetū. Tadekaṭṭhā ca kilesā, taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā dassanena pahātabbahetukā.

1272. Katame dhammā na dassanena pahātabbahetukā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā , rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā na dassanena pahātabbahetukā.

1273. Katame dhammā bhāvanāya pahātabbahetukā? Avaseso lobho doso moho – ime dhammā bhāvanāya pahātabbahetū. Tadekaṭṭhā ca kilesā, taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā bhāvanāya pahātabbahetukā.

1274. Katame dhammā na bhāvanāya pahātabbahetukā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā na bhāvanāya pahātabbahetukā.

1275. Katame dhammā savitakkā? Savitakkabhūmiyaṃ kāmāvacare rūpāvacare apariyāpanne, vitakkaṃ ṭhapetvā, taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā savitakkā.

1276. Katame dhammā avitakkā? Avitakkabhūmiyaṃ kāmāvacare rūpāvacare arūpāvacare apariyāpanne; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; vitakko ca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā avitakkā.



1267. 什么法不应由修而断？除去这些法，其余的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、出世间；受蕴……等……识蕴；一切色法，以及无为界——这些法不应由修而断。
1268. 什么法是应由见而断的因？三结——有身见、疑、戒禁取。
1269. 其中什么是有身见？在此，未受教导的凡夫，不见圣者，不知圣法，不善巧圣法，未受圣法训练，不见善人，不知善人法，未受善人法训练，认为色是我，或我拥有色，或色在我中，或我在色中。认为受……想……行……识是我，或我拥有识，或识在我中，或我在识中。凡是这样的见解、见所执……等……颠倒执取——这被称为有身见。
1270. 其中什么是疑？对佛陀怀疑犹豫……等……心的僵硬、心的困惑——这被称为疑。
1271. 其中什么是戒禁取？认为在此之外的沙门婆罗门以戒得清净，以禁得清净，以戒禁得清净——凡是这样的见解、见所执……等……颠倒执取——这被称为戒禁取。这三结，与之相应的烦恼，与之相应的受蕴……等……识蕴，由此产生的身业、语业、意业——这些法是应由见而断的因。三结——有身见、疑、戒禁取——这些法应由见而断。与之相应的贪、瞋、痴——这些法是应由见而断的因。与之相应的烦恼，与之相应的受蕴……等……识蕴，由此产生的身业、语业、意业——这些法是应由见而断的因。
1272. 什么法不是应由见而断的因？除去这些法，其余的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、出世间；受蕴……等……识蕴；一切色法，以及无为界——这些法不是应由见而断的因。
1273. 什么法是应由修而断的因？剩余的贪、瞋、痴——这些法是应由修而断的因。与之相应的烦恼，与之相应的受蕴……等……识蕴，由此产生的身业、语业、意业——这些法是应由修而断的因。
1274. 什么法不是应由修而断的因？除去这些法，其余的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、出世间；受蕴……等……识蕴；一切色法，以及无为界——这些法不是应由修而断的因。
1275. 什么法是有寻的？在有寻地中的欲界、色界、出世间，除去寻，与之相应的受蕴……等……识蕴——这些法是有寻的。
1276. 什么法是无寻的？在无寻地中的欲界、色界、无色界、出世间；受蕴……等……识蕴；寻，以及一切色法，无为界——这些法是无寻的。

1277. Katame dhammā savicārā? Savicārabhūmiyaṃ kāmāvacare rūpāvacare apariyāpanne, vicāraṃ ṭhapetvā, taṃsampayutto vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime dhammā savicārā.

1278. Katame dhammā avicārā? Avicārabhūmiyaṃ kāmāvacare rūpāvacare arūpāvacare apariyāpanne; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; vicāro ca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā avicārā.

1279. Katame dhammā sappītikā? Sappītikabhūmiyaṃ kāmāvacare rūpāvacare apariyāpanne , pītiṃ ṭhapetvā, taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā sappītikā.

1280. Katame dhammā appītikā? Appītikabhūmiyaṃ kāmāvacare rūpāvacare arūpāvacare apariyāpanne; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; pīti ca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā appītikā.

1281. Katame dhammā pītisahagatā? Pītibhūmiyaṃ kāmāvacare rūpāvacare apariyāpanne, pītiṃ ṭhapetvā, taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā pītisahagatā.

1282. Katame dhammā na pītisahagatā? Na pītibhūmiyaṃ kāmāvacare rūpāvacare arūpāvacare apariyāpanne; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; pīti ca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā na pītisahagatā.

1283. Katame dhammā sukhasahagatā? Sukhabhūmiyaṃ kāmāvacare rūpāvacare apariyāpanne, sukhaṃ ṭhapetvā, taṃsampayutto saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime dhammā sukhasahagatā.

1284. Katame dhammā na sukhasahagatā? Na sukhabhūmiyaṃ kāmāvacare rūpāvacare arūpāvacare apariyāpanne; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho; sukhañca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā na sukhasahagatā.

1285. Katame dhammā upekkhāsahagatā? Upekkhābhūmiyaṃ kāmāvacare rūpāvacare arūpāvacare apariyāpanne, upekkhaṃ ṭhapetvā, taṃsampayutto saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime dhammā upekkhāsahagatā.

1286. Katame dhammā na upekkhāsahagatā? Na upekkhābhūmiyaṃ kāmāvacare rūpāvacare apariyāpanne, vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, upekkhā ca, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā na upekkhāsahagatā.

1287. Katame dhammā kāmāvacarā? Heṭṭhato avicinirayaṃ pariyantaṃ karitvā, uparito paranimmitavasavattī deve [paranimmitavasavattideve (sī. ka.)] anto karitvā, yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātu āyatanā, rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ – ime dhammā kāmāvacarā.

1288. Katame dhammā na kāmāvacarā? Rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā – ime dhammā na kāmāvacarā.

1289. Katame dhammā rūpāvacarā? Heṭṭhato brahmalokaṃ pariyantaṃ karitvā, uparito akaniṭṭhe deve [akaniṭṭhadeve (sī. ka.)] anto karitvā, yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa [diṭṭhadhammasukhavihārassa (ka.)] vā cittacetasikā dhammā – ime dhammā rūpāvacarā .

1290. Katame dhammā na rūpāvacarā? Kāmāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā – ime dhammā na rūpāvacarā.



1277. 什么法是有思的？在有思地中的欲界、色界、无色界、出世间，除去思，与之相应的受蕴、想蕴、行蕴、识蕴——这些法是有思的。
1278. 什么法是无思的？在无思地中的欲界、色界、无色界、出世间；受蕴……等……识蕴；思，以及一切色法，无为界——这些法是无思的。
1279. 什么法是有喜的？在有喜地中的欲界、色界、无色界、出世间，除去喜，与之相应的受蕴……等……识蕴——这些法是有喜的。
1280. 什么法是无喜的？在无喜地中的欲界、色界、无色界、出世间；受蕴……等……识蕴；喜，以及一切色法，无为界——这些法是无喜的。
1281. 什么法是与喜相伴的？在喜地中的欲界、色界、无色界、出世间，除去喜，与之相应的受蕴……等……识蕴——这些法是与喜相伴的。
1282. 什么法不是与喜相伴的？不在喜地中的欲界、色界、无色界、出世间；受蕴……等……识蕴；喜，以及一切色法，无为界——这些法不是与喜相伴的。
1283. 什么法是与乐相伴的？在乐地中的欲界、色界、无色界、出世间，除去乐，与之相应的想蕴、行蕴、识蕴——这些法是与乐相伴的。
1284. 什么法不是与乐相伴的？不在乐地中的欲界、色界、无色界、出世间；受蕴……等……识蕴；乐，以及一切色法，无为界——这些法不是与乐相伴的。
1285. 什么法是与舍相伴的？在舍地中的欲界、色界、无色界、出世间，除去舍，与之相应的想蕴、行蕴、识蕴——这些法是与舍相伴的。
1286. 什么法不是与舍相伴的？不在舍地中的欲界、色界、无色界、出世间；受蕴……等……识蕴；舍，以及一切色法，无为界——这些法不是与舍相伴的。
1287. 什么法是欲界的？从下至无间地狱为界，到上至掌管他人享受的天神为界，所涵盖的法是欲界的，包含的有受、想、行、识——这些法是欲界的。
1288. 什么法不是欲界的？色界、无色界、出世间——这些法不是欲界的。
1289. 什么法是色界的？从下至天界为界，到上至无上天神为界，所涵盖的法是色界的，包含的有心所法——这些法是色界的。
1290. 什么法不是色界的？欲界、无色界、出世间——这些法不是色界的。

1291. Katame dhammā arūpāvacarā? Heṭṭhato ākāsānañcāyatanupage deve pariyantaṃ karitvā, uparito nevasaññānāsaññāyatanupage deve anto karitvā, yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā – ime dhammā arūpāvacarā.

1292. Katame dhammā na arūpāvacarā? Kāmāvacarā, rūpāvacarā, apariyāpannā – ime dhammā na arūpāvacarā.

1293. Katame dhammā pariyāpannā? Sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā pariyāpannā.

1294. Katame dhammā apariyāpannā? Maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā apariyāpannā.

1295. Katame dhammā niyyānikā? Cattāro maggā apariyāpannā – ime dhammā niyyānikā.

1296. Katame dhammā aniyyānikā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā aniyyānikā.

1297. Katame dhammā niyatā? Pañca kammāni ānantarikāni, yā ca micchādiṭṭhi niyatā, cattāro maggā apariyāpannā – ime dhammā niyatā.

1298. Katame dhammā aniyatā? Te dhamme ṭhapetvā avasesā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā aniyatā.

1299. Katame dhammā sauttarā? Sāsavā kusalākusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā; rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho – ime dhammā sauttarā.

1300. Katame dhammā anuttarā? Apariyāpannā maggā ca, maggaphalāni ca, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā anuttarā.

1301. Katame dhammā saraṇā? Tīṇi akusalamūlāni lobho, doso, moho; tadekaṭṭhā ca kilesā, taṃsampayutto vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokammaṃ – ime dhammā saraṇā.

1302. Katame dhammā araṇā? Kusalābyākatā dhammā kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, apariyāpannā; vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho, sabbañca rūpaṃ, asaṅkhatā ca dhātu – ime dhammā araṇā.

Abhidhammadukaṃ.

Suttantikadukanikkhepaṃ

1303. Katame dhammā vijjābhāgino? Vijjāya sampayuttakā dhammā – ime dhammā vijjābhāgino.

1304. Katame dhammā avijjābhāgino? Avijjāya sampayuttakā dhammā – ime dhammā avijjābhāgino.

1305. Katame dhammā vijjūpamā? Heṭṭhimesu tīsu ariyamaggesu paññā – ime dhammā vijjūpamā.

1306. Katame dhammā vajirūpamā? Upariṭṭhime arahattamagge paññā – ime dhammā vajirūpamā.

1307. Katame dhammā bālā? Ahirīkañca anottappañca – ime dhammā bālā. Sabbepi akusalā dhammā bālā.

1308. Katame dhammā paṇḍitā? Hirī ca ottappañca – ime dhammā paṇḍitā. Sabbepi kusalā dhammā paṇḍitā.

1309. Katame dhammā kaṇhā? Ahirīkañca anottappañca – ime dhammā kaṇhā. Sabbepi akusalā dhammā kaṇhā.

1310. Katame dhammā sukkā? Hirī ca ottappañca – ime dhammā sukkā? Sabbepi kusalā dhammā sukkā.

1311. Katame dhammā tapanīyā? Kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ – ime dhammā tapanīyā. Sabbepi akusalā dhammā tapanīyā.



1291. 什么法是无色界的？从下至空无边处的天神为界，到上至无知无觉处的天神为界，所涵盖的法是无色界的，包含的有受、想、行、识——这些法是无色界的。
1292. 什么法不是无色界的？欲界、色界、出世间——这些法不是无色界的。
1293. 什么法是所涵盖的？有漏的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界，色蕴……等……识蕴——这些法是所涵盖的。
1294. 什么法是不涵盖的？道、道果，以及无为法——这些法是不涵盖的。
1295. 什么法是引导的？四条道是不涵盖的——这些法是引导的。
1296. 什么法不是引导的？除去这些法，其余的有漏善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、不涵盖的法；受蕴……等……识蕴；一切色法，以及无为法——这些法不是引导的。
1297. 什么法是确定的？五种即刻业，错误见是确定的，四条道是不涵盖的——这些法是确定的。
1298. 什么法是不确定的？除去这些法，其余的有漏善、不善、无记法，欲界、色界、无色界、不涵盖的法；受蕴……等……识蕴；一切色法，以及无为法——这些法是不确定的。
1299. 什么法是更上的？有漏的善、不善、无记法，欲界、色界、无色界；色蕴……等……识蕴——这些法是更上的。
1300. 什么法是无上的？不涵盖的道、道果，以及无为法——这些法是无上的。
1301. 什么法是依靠的？三种不善根——贪、瞋、痴；与之相应的烦恼，与之相应的受蕴……等……识蕴，由此产生的身业、语业、意业——这些法是依靠的。
1302. 什么法是避难的？有漏的善法，欲界、色界、无色界、不涵盖的法；受蕴……等……识蕴；一切色法，以及无为法——这些法是避难的。
阿毗达摩部分。
经文摘要
1303. 什么法是有智慧的？与智慧相应的法——这些法是有智慧的。
1304. 什么法是无智慧的？与无智慧相应的法——这些法是无智慧的。
1305. 什么法是智慧的比喻？在前三条圣道中的智慧——这些法是智慧的比喻。
1306. 什么法是如金刚的？在上面的阿罗汉道中的智慧——这些法是如金刚的。
1307. 什么法是愚者的？无惭与无愧——这些法是愚者的。所有的有漏法都是愚者的。
1308. 什么法是智者的？有惭与有愧——这些法是智者的。所有的善法都是智者的。
1309. 什么法是黑暗的？无惭与无愧——这些法是黑暗的。所有的有漏法都是黑暗的。
1310. 什么法是光明的？有惭与有愧——这些法是光明的。所有的善法都是光明的。
1311. 什么法是应受惩罚的？身口意的不善行为——这些法是应受惩罚的。所有的有漏法都是应受惩罚的。

1312. Katame dhammā atapanīyā? Kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ – ime dhammā atapanīyā. Sabbepi kusalā dhammā atapanīyā.

1313. Katame dhammā adhivacanā? Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo – ime dhammā adhivacanā. Sabbeva dhammā adhivacanapathā.

1314. Katame dhammā nirutti? Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo – ime dhammā nirutti. Sabbeva dhammā niruttipathā.

1315. Katame dhammā paññatti? Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo – ime dhammā paññatti. Sabbeva dhammā paññattipathā.

1316. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho, asaṅkhatā ca dhātu – idaṃ vuccati nāmaṃ.

1317. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā, catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ – idaṃ vuccati rūpaṃ.

1318. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati avijjā.

1319. Tattha katamā bhavataṇhā? Yo bhavesu bhavachando…pe… bhavajjhosānaṃ – ayaṃ vuccati bhavataṇhā.

1320. Tattha katamā bhavadiṭṭhi? Bhavissati attā ca loko cāti, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati bhavadiṭṭhi.

1321. Tattha katamā vibhavadiṭṭhi? Na bhavissati attā ca loko cāti, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati vibhavadiṭṭhi.

1322. Tattha katamā sassatadiṭṭhi? Sassato attā ca loko cāti, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati sassatadiṭṭhi.

1323. Tattha katamā ucchedadiṭṭhi? Ucchijjissati attā ca loko cāti, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ucchedadiṭṭhi.

1324. Tattha katamā antavā diṭṭhi? Antavā attā ca loko cāti, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati antavā diṭṭhi.

1325. Tattha katamā anantavā diṭṭhi? Anantavā attā ca loko cāti, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati anantavā diṭṭhi.

1326. Tattha katamā pubbantānudiṭṭhi? Pubbantaṃ ārabbha yā uppajjati diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati pubbantānudiṭṭhi.

1327. Tattha katamā aparantānudiṭṭhi? Aparantaṃ ārabbha yā uppajjati diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati aparantānudiṭṭhi.

1328. Tattha katamaṃ ahirikaṃ? Yaṃ na hirīyati hiriyitabbena, na hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ vuccati ahirikaṃ.

1329. Tattha katamaṃ anottappaṃ? Yaṃ na ottappati ottappitabbena, na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ vuccati anottappaṃ.

1330. Tattha katamā hirī? Yaṃ hirīyati hiriyitabbena, hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – ayaṃ vuccati hirī.

1331. Tattha katamaṃ ottappaṃ? Yaṃ ottappati ottappitabbena, ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ vuccati ottappaṃ.



1312. 什么法是不应受惩罚的？身口意的善行为——这些法是不应受惩罚的。所有的善法都是不应受惩罚的。
1313. 什么法是名称？对这些法的称呼、通称、概念、表述、名字、命名、命名行为、名称、表达、语词、说法——这些法是名称。一切法都是名称的对象。
1314. 什么法是语言？对这些法的称呼、通称、概念、表述、名字、命名、命名行为、名称、表达、语词、说法——这些法是语言。一切法都是语言的对象。
1315. 什么法是概念？对这些法的称呼、通称、概念、表述、名字、命名、命名行为、名称、表达、语词、说法——这些法是概念。一切法都是概念的对象。
1316. 其中什么是名？受蕴、想蕴、行蕴、识蕴，以及无为界——这被称为名。
1317. 其中什么是色？四大种以及四大种所造色——这被称为色。
1318. 其中什么是无明？不知、不见……等……无明障碍、愚痴、不善根——这被称为无明。
1319. 其中什么是有爱？对有的欲求……等……对有的执著——这被称为有爱。
1320. 其中什么是有见？认为自我和世界将会存在，这样的见解、见所执……等……颠倒执取——这被称为有见。
1321. 其中什么是无有见？认为自我和世界将不会存在，这样的见解、见所执……等……颠倒执取——这被称为无有见。
1322. 其中什么是常见？认为自我和世界是常恒的，这样的见解、见所执……等……颠倒执取——这被称为常见。
1323. 其中什么是断见？认为自我和世界将被断灭，这样的见解、见所执……等……颠倒执取——这被称为断见。
1324. 其中什么是有边见？认为自我和世界是有限的，这样的见解、见所执……等……颠倒执取——这被称为有边见。
1325. 其中什么是无边见？认为自我和世界是无限的，这样的见解、见所执……等……颠倒执取——这被称为无边见。
1326. 其中什么是前际随见？关于过去而生起的见解、见所执……等……颠倒执取——这被称为前际随见。
1327. 其中什么是后际随见？关于未来而生起的见解、见所执……等……颠倒执取——这被称为后际随见。
1328. 其中什么是无惭？对应该惭愧的不惭愧，对恶不善法的获得不惭愧——这被称为无惭。
1329. 其中什么是无愧？对应该畏惧的不畏惧，对恶不善法的获得不畏惧——这被称为无愧。
1330. 其中什么是惭？对应该惭愧的感到惭愧，对恶不善法的获得感到惭愧——这被称为惭。
1331. 其中什么是愧？对应该畏惧的感到畏惧，对恶不善法的获得感到畏惧——这被称为愧。

1332. Tattha katamā dovacassatā? Sahadhammike vuccamāne dovacassāyaṃ dovacassiyaṃ dovacassatā vippaṭikūlaggāhitā vipaccanīkasātatā anādariyaṃ anādaratā agāravatā appaṭissavatā – ayaṃ vuccati dovacassatā.

1333. Tattha katamā pāpamittatā? Ye te puggalā assaddhā dussīlā appassutā maccharino duppaññā, yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti taṃsampavaṅkatā – ayaṃ vuccati pāpamittatā.

1334. Tattha katamā sovacassatā? Sahadhammike vuccamāne sovacassāyaṃ sovacassiyaṃ sovacassatā appaṭikūlaggāhitā avipaccanīkasātatā sagāravatā sādariyaṃ sādaratā sappaṭissavatā – ayaṃ vuccati sovacassatā.

1335. Tattha katamā kalyāṇamittatā? Ye te puggalā saddhā sīlavanto bahussutā cāgavanto paññavanto, yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti taṃsampavaṅkatā – ayaṃ vuccati kalyāṇamittatā.

1336. Tattha katamā āpattikusalatā? Pañcapi āpattikkhandhā āpattiyo, sattapi āpattikkhandhā āpattiyo. Yā tāsaṃ āpattīnaṃ āpattikusalatā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati āpattikusalatā.

1337. Tattha katamā āpattivuṭṭhānakusalatā? Yā tāhi āpattīhi vuṭṭhānakusalatā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati āpattivuṭṭhānakusalatā.

1338. Tattha katamā samāpattikusalatā? Atthi savitakkasavicārā samāpatti, atthi avitakkavicāramattā samāpatti, atthi avitakkaavicārā samāpatti. Yā tāsaṃ samāpattīnaṃ samāpattikusalatā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati samāpattikusalatā.

1339. Tattha katamā samāpattivuṭṭhānakusalatā? Yā tāhi samāpattīhi vuṭṭhānakusalatā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati samāpattivuṭṭhānakusalatā.

1340. Tattha katamā dhātukusalatā? Aṭṭhārasa dhātuyo cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. Yā tāsaṃ dhātūnaṃ dhātukusalatā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati dhātukusalatā.

1341. Tattha katamā manasikārakusalatā? Yā tāsaṃ dhātūnaṃ manasikārakusalatā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati manasikārakusalatā.

1342. Tattha katamā āyatanakusalatā? Dvādasāyatanāni – cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ. Yā tesaṃ āyatanānaṃ āyatanakusalatā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati āyatanakusalatā.



1332. 其中什么是难教性？当被如法劝告时，表现出难教、难教性、难教状态、接受相反意见、喜欢反对、不尊重、不尊重性、不恭敬、不顺从——这被称为难教性。
1333. 其中什么是恶友性？那些无信仰、不道德、少学问、吝啬、愚蠢的人，与他们交往、亲近、结交、追随、亲近追随、喜爱、亲密喜爱、倾向于他们——这被称为恶友性。
1334. 其中什么是易教性？当被如法劝告时，表现出易教、易教性、易教状态、不接受相反意见、不喜欢反对、恭敬、尊重、尊重性、顺从——这被称为易教性。
1335. 其中什么是善友性？那些有信仰、有道德、多学问、慷慨、有智慧的人，与他们交往、亲近、结交、追随、亲近追随、喜爱、亲密喜爱、倾向于他们——这被称为善友性。
1336. 其中什么是对犯戒善巧？五种犯戒类别是犯戒，七种犯戒类别是犯戒。对这些犯戒的善巧性，智慧、了知……等……无痴、择法、正见——这被称为对犯戒善巧。
1337. 其中什么是对出罪善巧？对这些犯戒的出罪善巧性，智慧、了知……等……无痴、择法、正见——这被称为对出罪善巧。
1338. 其中什么是对入定善巧？有寻有伺的定，无寻唯伺的定，无寻无伺的定。对这些定的入定善巧性，智慧、了知……等……无痴、择法、正见——这被称为对入定善巧。
1339. 其中什么是对出定善巧？对这些定的出定善巧性，智慧、了知……等……无痴、择法、正见——这被称为对出定善巧。
1340. 其中什么是对界善巧？十八界：眼界、色界、眼识界，耳界、声界、耳识界，鼻界、香界、鼻识界，舌界、味界、舌识界，身界、触界、身识界，意界、法界、意识界。对这些界的善巧性，智慧、了知……等……无痴、择法、正见——这被称为对界善巧。
1341. 其中什么是对作意善巧？对这些界的作意善巧性，智慧、了知……等……无痴、择法、正见——这被称为对作意善巧。
1342. 其中什么是对处善巧？十二处：眼处、色处、耳处、声处、鼻处、香处、舌处、味处、身处、触处、意处、法处。对这些处的善巧性，智慧、了知……等……无痴、择法、正见——这被称为对处善巧。

1343. Tattha katamā paṭiccasamuppādakusalatā? Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti; evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti. Yā tattha paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati paṭiccasamuppādakusalatā.

1344. Tattha katamā ṭhānakusalatā? Ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetū paccayā uppādāya [upādāya (sī. ka.)] taṃ taṃ ṭhānanti, yā tattha paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati ṭhānakusalatā.

1345. Tattha katamā aṭṭhānakusalatā? Ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā uppādāya taṃ taṃ aṭṭhānanti, yā tattha paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati aṭṭhānakusalatā.

1346. Tattha katamo ajjavo? Yā ajjavatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ vuccati ajjavo.

1347. Tattha katamo maddavo? Yā mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā nīcacittatā – ayaṃ vuccati maddavo.

1348. Tattha katamā khanti? Yā khanti khamanatā adhivāsanatā acaṇḍikkaṃ anasuropo attamanatā cittassa – ayaṃ vuccati khanti.

1349. Tattha katamaṃ soraccaṃ? Yo kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo, kāyikavācasiko avītikkamo – idaṃ vuccati soraccaṃ. Sabbopi sīlasaṃvaro soraccaṃ.

1350. Tattha katamaṃ sākhalyaṃ? Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ pahāya yā sā vācā neḷā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti; yā tattha saṇhavācatā sakhilavācatā apharusavācatā – idaṃ vuccati sākhalyaṃ.

1351. Tattha katamo paṭisanthāro? Dve paṭisanthārā – āmisapaṭisanthāro ca dhammapaṭisanthāro ca. Idhekacco paṭisanthārako hoti āmisapaṭisanthārena vā dhammapaṭisanthārena vā – ayaṃ vuccati paṭisanthāro.

1352. Tattha katamā indriyesu aguttadvāratā? Idhekacco cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṃ, manindriye na saṃvaraṃ āpajjati. Yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ agutti agopanā anārakkho asaṃvaro – ayaṃ vuccati indriyesu aguttadvāratā.

1353. Tattha katamā bhojane amattaññutā? Idhekacco appaṭisaṅkhā ayoniso āhāraṃ āhāreti davāya madāya maṇḍanāya vibhūsanāya. Yā tattha asantuṭṭhitā amattaññutā appaṭisaṅkhā bhojane – ayaṃ vuccati bhojane amattaññutā.



1343. 其中什么是因缘法的善巧？因无明而生起的行，因行而生起的识，因识而生起的名色，因名色而生起的六处，因六处而生起的接触，因接触而生起的受，因受而生起的贪，因贪而生起的取，因取而生起的有，因有而生起的生，因生而生起的老死、忧悲、苦恼、忧虑、烦恼等，这些都是痛苦的来源；对这些的智慧、了知……等……无痴、法的观察、正见——这被称为因缘法的善巧。
1344. 其中什么是处的善巧？对那些法的因缘、条件而生起的处，智慧、了知……等……无痴、法的观察、正见——这被称为处的善巧。
1345. 其中什么是立场的善巧？对那些法的非因、非缘而生起的立场，智慧、了知……等……无痴、法的观察、正见——这被称为立场的善巧。
1346. 其中什么是正直？正直、端正、不偏、不曲、不歪斜——这被称为正直。
1347. 其中什么是温和？温和、柔软、不粗暴、不强硬、心地低调——这被称为温和。
1348. 其中什么是忍耐？忍耐、耐心、顺从、不激烈、不妨碍心的安宁——这被称为忍耐。
1349. 其中什么是守戒？身口意不犯，身口意不犯——这被称为守戒。所有的戒律都是守戒。
1350. 其中什么是粗言？那些言辞粗糙、尖锐、刺耳、攻击他人、愤怒的言辞，抛弃这样的言辞，而说出柔和、悦耳、动人、令人愉快、广受欢迎的言辞；这些言辞是坚固的、柔和的、粗暴的——这被称为粗言。
1351. 其中什么是交谈？有两种交谈——物质交谈和法的交谈。在这里，有人可能是物质交谈者或法的交谈者——这被称为交谈。
1352. 其中什么是感官的不守护？在这里，有人用眼睛看到色，抓住相应的特征，抓住细节。由于这种情况，眼根不被守护，心中充满贪欲和忧虑，恶的不善法会随之而来；因此，他不加以守护，也不保护眼根，眼根不被守护。耳朵听到声音……等……鼻子嗅到香气……等……舌头品尝味道……等……身体接触到触感……等……心识认识到法，抓住相应的特征。由于这种情况，心根不被守护，心中充满贪欲和忧虑，恶的不善法会随之而来；因此，他不加以守护，也不保护心根，心根不被守护。这六根的不守护、不保护、不安稳——这被称为感官的不守护。
1353. 其中什么是饮食的无度？在这里，有人不加思考地、无节制地摄取饮食，导致醉酒、放纵、奢华、美化等。对这些的不满足、无度、无思考的饮食——这被称为饮食的无度。

1354. Tattha katamā indriyesu guttadvāratā? Idhekacco cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti na anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ gutti gopanā ārakkho saṃvaro – ayaṃ vuccati indriyesu guttadvāratā.

1355. Tattha katamā bhojane mattaññutā? Idhekacco paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti – neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya , iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Yā tattha santuṭṭhitā mattaññutā paṭisaṅkhā bhojane – ayaṃ vuccati bhojane mattaññutā.

1356. Tattha katamaṃ muṭṭhasaccaṃ? Yā asati ananussati appaṭissati asati asaraṇatā adhāraṇatā pilāpanatā sammusanatā – idaṃ vuccati muṭṭhasaccaṃ.

1357. Tattha katamaṃ asampajaññaṃ? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – idaṃ vuccati asampajaññaṃ.

1358. Tattha katamā sati? Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammusanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ vuccati sati.

1359. Tattha katamaṃ sampajaññaṃ? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ vuccati sampajaññaṃ.

1360. Tattha katamaṃ paṭisaṅkhānabalaṃ? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ vuccati paṭisaṅkhānabalaṃ.

1361. Tattha katamaṃ bhāvanābalaṃ? Yā kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṃ – idaṃ vuccati bhāvanābalaṃ. Sattapi bojjhaṅgā bhāvanābalaṃ.

1362. Tattha katamo samatho? Yā cittassa ṭhiti…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati samatho.

1363. Tattha katamā vipassanā? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati vipassanā.

1364. Tattha katamaṃ samathanimittaṃ? Yā cittassa ṭhiti…pe… sammāsamādhi – idaṃ vuccati samathanimittaṃ.

1365. Tattha katamaṃ paggāhanimittaṃ? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo – idaṃ vuccati paggāhanimittaṃ.

1366. Tattha katamo paggāho? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo – ayaṃ vuccati paggāho.

1367. Tattha katamo avikkhepo? Yā cittassa ṭhiti…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati avikkhepo.

1368. Tattha katamā sīlavipatti? Yo kāyiko vītikkamo, vācasiko vītikkamo , kāyikavācasiko vītikkamo – ayaṃ vuccati sīlavipatti. Sabbampi dussilyaṃ sīlavipatti.



1354. 其中什么是感官的守护？在这里，有人用眼睛看到色，不抓住相应的特征，不抓住细节。由于这种情况，眼根不被守护，心中可能充满贪欲和忧虑，恶的不善法随之而来；因此，他加以守护，保护眼根，眼根被守护。耳朵听到声音……等……鼻子嗅到香气……等……舌头品尝味道……等……身体接触到触感……等……心识认识到法，不抓住相应的特征，不抓住细节。由于这种情况，心根不被守护，心中可能充满贪欲和忧虑，恶的不善法随之而来；因此，他加以守护，保护心根，心根被守护。这六根的守护、保护、安稳——这被称为感官的守护。
1355. 其中什么是饮食的适度？在这里，有人经过思考后适度地摄取饮食——不是为了放纵，不是为了醉酒，不是为了美化，不是为了装饰，而是为了维持这个身体的存在，为了生存，为了避免伤害，为了支持梵行，这样我将消除旧的感受，不产生新的感受，我将保持生命，无可指责，并且安乐地生活。对这些的满足、适度、思考的饮食——这被称为饮食的适度。
1356. 其中什么是失念？不记忆、不回忆、不回想、不记得、不记忆性、不保持、遗忘、忘记——这被称为失念。
1357. 其中什么是不正知？不知、不见……等……无明障碍、愚痴、不善根——这被称为不正知。
1358. 其中什么是念？记忆、回忆、回想、记得、记忆性、保持、不遗忘、不忘记、念、念根、念力、正念——这被称为念。
1359. 其中什么是正知？智慧、了知……等……无痴、法的观察、正见——这被称为正知。
1360. 其中什么是思考力？智慧、了知……等……无痴、法的观察、正见——这被称为思考力。
1361. 其中什么是修习力？对善法的修习、培养、多作——这被称为修习力。七觉支也是修习力。
1362. 其中什么是止？心的安住……等……正定——这被称为止。
1363. 其中什么是观？智慧、了知……等……无痴、法的观察、正见——这被称为观。
1364. 其中什么是止相？心的安住……等……正定——这被称为止相。
1365. 其中什么是精进相？心的精进努力……等……正精进——这被称为精进相。
1366. 其中什么是精进？心的精进努力……等……正精进——这被称为精进。
1367. 其中什么是不散乱？心的安住……等……正定——这被称为不散乱。
1368. 其中什么是戒的破坏？身体的违犯，语言的违犯，身语的违犯——这被称为戒的破坏。所有的恶行都是戒的破坏。

1369. Tattha katamā diṭṭhivipatti? Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentītiः yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati diṭṭhivipatti. Sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti.

1370. Tattha katamā sīlasampadā? Yo kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo, kāyikavācasiko avītikkamo – ayaṃ vuccati sīlasampadā. Sabbopi sīlasaṃvaro sīlasampadā.

1371. Tattha katamā diṭṭhisampadā? Atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentītiः yā evarūpā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati diṭṭhisampadā. Sabbāpi sammādiṭṭhi diṭṭhisampadā.

1372. Tattha katamā sīlavisuddhi? Yo kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo, kāyikavācasiko avītikkamo – ayaṃ vuccati sīlavisuddhi. Sabbopi sīlasaṃvaro sīlavisuddhi.

1373. Tattha katamā diṭṭhivisuddhi? Kammassakatañāṇaṃ saccānulomikañāṇaṃ maggasamaṅgissa ñāṇaṃ phalasamaṅgissa ñāṇaṃ.

1374.Diṭṭhivisuddhikho panāti – yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi.

1375.Yathādiṭṭhissa ca padhānanti – yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo.

1376.Saṃvegoti – jātibhayaṃ jarābhayaṃ byādhibhayaṃ maraṇabhayaṃ. Saṃvejaniyaṃ [saṃvejanīyaṃ (sī.)] ṭhānanti – jāti jarā byādhi maraṇaṃ.

1377.Saṃviggassa ca yoniso padhānanti – idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.

1378.Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesūti – yā kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā.

1379.Appaṭivānitā ca padhānasminti – yā kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya sakkaccakiriyatā sātaccakiriyatā aṭṭhitakiriyatā anolīnavuttitā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā āsevanā bhāvanā bahulīkammaṃ.

1380.Vijjāti – tisso vijjā – pubbenivāsānussati ñāṇaṃ vijjā, sattānaṃ cutūpapāte ñāṇaṃ vijjā, āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ vijjā.

1381.Vimuttīti – dve vimuttiyo – cittassa [cittassa ca (sī. syā.)] adhimutti, nibbānañca.

1382.Khaye ñāṇanti – maggasamaṅgissa ñāṇaṃ.



1369. 其中什么是见的破坏？认为没有布施，没有供养，没有祭祀，没有善恶业的果报，没有今世，没有来世，没有母亲，没有父亲，没有化生的众生，世间没有正道正行的沙门婆罗门能够自己证悟今世来世并宣说：这样的见解、见的执著……等……颠倒执取——这被称为见的破坏。所有的邪见都是见的破坏。
1370. 其中什么是戒的成就？身体的不违犯，语言的不违犯，身语的不违犯——这被称为戒的成就。所有的戒律都是戒的成就。
1371. 其中什么是见的成就？认为有布施，有供养，有祭祀，有善恶业的果报，有今世，有来世，有母亲，有父亲，有化生的众生，世间有正道正行的沙门婆罗门能够自己证悟今世来世并宣说：这样的智慧、了知……等……无痴、法的观察、正见——这被称为见的成就。所有的正见都是见的成就。
1372. 其中什么是戒的清净？身体的不违犯，语言的不违犯，身语的不违犯——这被称为戒的清净。所有的戒律都是戒的清净。
1373. 其中什么是见的清净？业自作智，随顺真理智，具道者的智，具果者的智。
1374. 见清净是——智慧、了知……等……无痴、法的观察、正见。
1375. 如所见而精进是——心的精进努力……等……正精进。
1376. 厌离是——对生的恐惧，对老的恐惧，对病的恐惧，对死的恐惧。厌离处是——生、老、病、死。
1377. 厌离者如理精进是——在此，比丘为了不生起未生的恶不善法而生起欲求、努力、发起精进、策励心、精勤；为了断除已生的恶不善法而生起欲求、努力、发起精进、策励心、精勤；为了生起未生的善法而生起欲求、努力、发起精进、策励心、精勤；为了保持已生的善法、不忘失、增长、广大、修习、圆满而生起欲求、努力、发起精进、策励心、精勤。
1378. 对善法不满足是——对善法的修习不满足而希求更多。
1379. 精进不退缩是——对善法的修习恭敬地行、持续地行、坚定地行、不懈怠地行、不舍弃欲求、不舍弃责任、修习、培养、多作。
1380. 明是——三明：宿命随念智明，众生死生智明，漏尽智明。
1381. 解脱是——两种解脱：心的解脱和涅槃。
1382. 尽智是——具道者的智。

1383.Anuppāde ñāṇanti – phalasamaṅgissa ñāṇaṃ.

Nikkhepakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

1383. 不生智是——具果者的智。
摄品结束。

